Kopš 2014.gada 1.septembra Latvijas termiņuzturēšanās atļauja kā investīciju produkts ir zaudējusi tā kādreizējo pievilcību ārzemnieku acīs. Tas, pirmkārt, noticis tādēļ, ka ir būtiski paaugstināts nekustamā īpašuma minimālās vērtības slieksnis, kas ļauj pretendēt uz TUA piešķiršanu saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi. Tagad TUA var piešķirt, ja mājokļa vai komercobjekta iegādē ir ieguldīts ne mazāk par 250 000 eiro; salīdzinājums: līdz 2014.gada rudenim mūsu valsts reģionos šis slieksnis bija 71 150 eiro. Jāsaka, ka tas nav vienīgais apstāklis. Otrs svarīgs faktors, kas ietekmēja Latvijas TUA popularitāti, ir vispārējā ģeopolitiskā situācija un Eiropas Savienības un Krievijas sankciju pretstāve. Saistībā ar mūsu investīciju produktu to pastiprina arī negatīvās informācijas fons, ko pēdējos gados nemitīgi uzmana Latvijas Nacionālās apvienības politiķi, plivinot lozungu „Palīgā! Krievi izpērk Latviju!”. Taču tagad, pēc oficiālām ziņām spriežot, viņi var gulēt mierīgi, jo to ārzemnieku skaits, kuri pērk Latvijas nekustamos īpašumus, lai pretendētu uz TUA piešķiršanu, ir samazinājies līdz minimumam.
2016.gada pirmajā pusgadā ārzemnieki, kas ir vērsušies ar iesniegumiem par TUA piešķiršanu, ir iegādājušies 82 nekustamos īpašumus (žurnālam „Kvadrātmetrs” un portālam Varianti.lv Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iesniegtie statistikas dati). Salīdzinājums: iepriekšējā, t.i., 2015.gadā, šādu darījumu skaits bija 272, 2014.gadā, šī produkta rekorda gadā, — 2250 darījumu. 2016.gada pirmā pusgada rādītājs atbilst 2010.gada sešu mēnešu rezultātam (79 darījumi) (2010.gadā spēkā stājās Imigrācijas likuma grozījumi, kas ļāva ārzemniekiem pretendēt uz Latvijas TUA piešķiršanu saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi).
Ārzemnieki, kurus interesē Latvijas TUA, ir iztērējuši 24,216 miljonus eiro nekustamo īpašumu iegādei (tā liecina PMLP sniegto datu analīze). Var pieņemt, ka pagājušā gada rādītājs — 72,843 mlj. eiro —,diez vai tiks pārsniegts 2016.gadā. 2014. un 2013.gadā naudas plūsma Latvijā bija attiecīgi 397,314 mlj. eiro un 296,582 mlj. eiro. Komentāri lieki!.
2016.gada pirmajā pusgadā TUA pretendenti ir iegādājušies 44 nekustamos īpašumus Rīgā (visa iepriekšējā gada laikā — 134), Jūrmalā — 28 (64), Garkalnes novadā — 4 (12), Bauskas novadā — 2 (6), Ozolnieku novadā — 1 (6), Cēsu novadā — 1 (7), Mārupes novadā — 1 (5) un Jaunjelgavas novadā — 1 (0). Imigrācijas likuma grozījumu darbības sešu gadu laikā ārzemnieki ir iegādājušies 5921 nekustamo īpašumu: 2902 Rīgā un 1500 — Jūrmalā.
Diemžēl PMLP neapkopo statistiku par to personu valsts piederību, kuriem TUA piešķirta uz nekustamā īpašuma iegādes pamata. Tiek fiksētas ziņas, ņemot vērā visus Imigrācijas likuma pantus, kuros izdarīti grozījumi, kas ļauj saņemt TUA, tostarp arī uz ieguldījumu Latvijas uzņēmumu statūtkapitālā, banku subordinētajā kapitālā un uz valsts obligāciju iegādes pamata. Lūk, apkopojot šīs ziņas, 2016.gada pirmajā pusgadā saistībā ar veiktajām investīcijām Latvijas TUA ir piešķirtas 363 ārzemniekiem (investoriem un viņu ģimenes locekļiem): 208 Krievijas, 37 — Ukrainas, 30 — Ķīnas, 16 — Kazahstānas, 12 — Irākas, 12 —Uzbekistānas, 8 — Indijas, 6 — Baltkrievijas, 6 — Vjetnamas, kā arī vēl citu valstu pilsoņi.
Pavisam laikposmā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 30.jūnijam Latvijas TUA saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi un veiktajām investīcijām ir pieprasījušas 17 210 personu.
P.S. TUA statistika neļauj iegūt pilnu ainu par ārzemnieku nopirktajiem Latvijas nekustamajiem īpašumiem, jo:
— pirmkārt, daļa pircēju, kas bija iegādājušies īpašumu, kura cena pārsniedza 250 000 eiro, neiesniedz dokumentus TUA piešķiršanai;
— otrkārt, ārzemnieki, tostarp arī Krievijas pilsoņi, pēdējā laikā biežāk pērk nekustamos īpašumus cenu diapazonā no 100 000 līdz 150 000 eiro. Šo darījumu platformu PMLP neatseko.
varianti.lv