Mīnuss, bet ar stabilitātes zīmi

Ja izmantojam sausu skaitļu statistiku, atklājas, ka pagājušajā gadā bija vērojama neliela negatīva nianse – darījumu skaits samazinājās. Dinamika bija šāda: 2017.gadā Latvijā jaunus īpašniekus ieguva 52 640 nekustamā īpašuma vienību, 2016.gadā – 52 152, 2018.gadā – 49 093. Rādītājs bija – mīnus 6,6%. Godīgi atzīstam, ka negatīvi rādītāji ir fiksēti gandrīz visos mūsu valsts nozīmīgajos reģionos. Tomēr absolūti nekāda dramatisma šajos skaitļos nav − tās ir normālas tirgus svārstības. Īpaši, ja skatās uz situāciju ilgtermiņā. Nekustamā īpašuma pircēju aktivitāte pagājušajā gadā bija pat augstāka nekā, piemēram, 2015.gadā, kad fiksēti 48 397 darījumi, un salīdzināmi ar 2013.gadu, kad tika reģistrēti 49 973 pirkuma līgumi.

Publiski pieejamās zemesgrāmatas statistikas analīze liecina, ka pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti 23 970 lūgumu par hipotēkas nostiprināšanu. Šo datu salīdzināšana ar darījumu skaitu ļauj nosacīti secināt, ka aizņēmuma nauda tika izmantota 48,8% darījumos ar Latvijas nekustamo īpašumu. Reģionos šis rādītājs bija zemāks, galvaspilsētā – augstāks. Rīgā salīdzinājumā ar valsti tas vispār ir rekordaugsts – darījumu skaita un lūgumu par hipotēkas nostiprināšanu attiecība sasniedz 66%. Rīgas rajonā šis rādītājs ir 48%, Jūrmalā – 49,6%. Piemēram, Daugavpilī un Rēzeknē – 27,9 % un 24,6%, attiecīgi no šeit veikto nekustamā īpašuma iegādes darījumu skaita.

Latvijas galvaspilsētā 2018. gadā tika veikta nepilna trešdaļa (14 513 jeb 29,1%) visu mūsu valstī reģistrēto nekustamā īpašuma pirkumu. Ja ņem vērā arī Rīgas rajonu (8 192 darījumi), izrādās, ka Rīgā un tās apkārtnē notiek gandrīz puse no visiem Latvijas nekustamā īpašuma pārdošanas darījumiem – 45,8%.

Tieši Rīgā ir vērojams mazāks darījumu skaits (par 5,1% ) salīdzinājumā ar 2017.gadu, kad zemesgrāmatā tika veikti 15 041 ieraksts par veiktajiem pirkumiem. Tomēr. Līdzīgi kā visā Latvijā, ir uzskatāms, ka pēdējo piecu gadu laikā šī nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte ir stabila.

Pārdošanas tirgus rādītāji Rīgas rajonā, balstoties uz Zemesgrāmatas datiem, izskatās šādi: 2018. gadā ir fiksēti 8 192 dzīvokļu, māju, zemesgabalu un komercnozīmes objektu pirkuma līgumi, 2017. gadā – 8 871, 2016.gadā – 8 755, 2015. gadā – 7 147, 2014. gadā – 6 621.

Rīgas rajonā ietilpstošajā Jūrmalā pagājušajā gadā tika pārdoti 1 334 dažādu nozīmju nekustamā īpašuma objekti. Tas ir par 11% mazāk kā 2017.gadā (1 499 darījumi) un par 7,3% mazāk kā 2016.gadā (1 439).

Un visbeidzot otrās Latvijas lielākās pilsētas Daugavpils statistika: pagājušajā gadā 4 020 nekustamā īpašuma vienību nomainīja savus īpašniekus. Tas ir par 14,5% mazāk kā 2017.gadā (4 700 darījumu), bet vairāk nekā 2015. un 2014.gadā – attiecīgi 3 553 un 3 305 pirkšanas pārdošanas līgumi.

varianti.lv