Vismaz kaut ko no ārzemniekiem

Latvijas ekonomikā ieplūdušo finanšu apmērs (to sekmēja kopš 2010.gada 1.jūlija likumspēku ieguvušie Imigrācijas likuma grozījumi (tie ir spēkā arī tagad)) absolūtos skaitļos ir 1,289 miljardi eiro (pēc stāvokļa uz 1.aprīli). Populārākais TUA pieprasīšanas pamatojums − nekustamā īpašuma iegāde; tai ārzemnieki ir iztērējuši 1,079 miljardus eiro. Saskaņā ar PMLP statistiku 143,928 miljoni eiro ir nonākuši Latvijas banku kontos suboordinētajā kapitālā, 66,366 miljoni eiro – Latvijas uzņēmumu statūtkapitālā. 2015.gada pirmajā ceturksnī fiksēts arī pirmais Latvijas bezprocentu valsts aizņēmuma obligāciju pirkums; pamatojoties uz to, Latvijas TUA piešķirtas divām personām uz pieciem gadiem (šo TUA nav nepieciešamības pārreģistrēt katru gadu).

Tomēr kārtējo reizi jākonstatē, ka iepriekš minētie pievilcīgie finanšu rādītāji sasniegti, pirmkārt, esot ārzemnieku aktivitātei 2013.gadā un 2014.gada pirmajos astoņos mēnešos. Investoru skaits samazinājās, sākot no 2014.gada 1.septembra, kad spēkā stājās TUA piešķiršanas noteikumu izmaiņas, kā arī Krievijas un Eiropas Savienības ģeopolitisko un ekonomisko problēmu ietekmē. Vislielākais ārzemnieku iesniegumu skaits par TUA piešķiršanu bija 2014.gada augustā – 374. Turpmāk dinamika ir tikai pasliktinājusies:

septembrī           – 258,

oktobrī                 – 225,

novembrī            – 140,

decembrī             – 100,

2015.gada janvārī             – 60,

februārī                – 39,

martā    – 35.

Lai veidotu labāku izpratni par reālo situāciju, atgādinām, ka laikposmā no pagājušā gada septembra līdz šā gada sakumam PMLP fiksētos datus būtiski noteica pagājušās vasaras darījumu vilnis. Saskaņā ar likumu – personas, kas bija paguvušas iegādāties nekustamo īpašumu līdz 2014.gada 1.septembrim (spēkā bija zemāks TUA piešķiršanai nepieciešamais nekustamā īpašuma cenas slieksnis), ārzemniekiem bija tiesības pieprasīt piešķirt TUA, pamatojoties uz vecajiem noteikumiem (bez termiņa ierobežojuma). PMLP pārskatos reālu darījumu aprises ar nekustamajiem īpašumiem sāka parādīties tikai 2015.gada februārī un martā, šie darījumi veikti, ievērojot jaunos noteikumus. Atgādinājums: saskaņā ar tiem trešās valsts pilsonim, kas vēlas saņemt TUA, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, ir jānopērk vienots nekustamais īpašums ne mazāk kā 250 000 eiro vērtībā, un kadastra vērtībai ir jābūt ne mazākai par 80 000 eiro. Turklāt tā sauktās „investora vīzas” pretendentam ir jāsamaksā valsts nodeva 5% apmērā no nekustamā īpašuma cenas. 2015.gada pirmajā ceturksnī iesniegto 99 ārzemnieku iesniegumi par TUA piešķiršanu, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, rāda, ka 44 gadījumos tie attiecas uz Rīgu (pavisam kopš 2010.gada 1.jūlija TUA pretendenti Rīgā veikuši 2768 darījumus), 23 gadījumos – Jūrmalu (1432). Turklāt 2015.gadā TUA tika piešķirtas sešiem ārzemniekiem, kas nekustamo īpašumu bija iegādājušies Bauskas novadā, pieciem – Cēsu, četriem – Babītes, pa trim – Mārupes un Ozolnieku novadā. Pavisam programmas darbības laikā TUA piešķiršanai, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, Latvijā ir nopirkti 5667 nekustamie īpašumi.

Mūsu valsts labējiem politiķiem laiku pa laikam patīk baidīt savu elektorātu ar milzīgo krievu skaitu, kuriem piešķirtas TUA. Visbiežāk tiek minēts skaitlis 50 000. Informācija tiek skaidrota, radot iespaidu, ka tas rada apdraudējumu Latvijas valsts drošībai. Patiesībā Imigrācijas likuma grozījumu ietvaros Latvijas TUA ir saņēmuši 16 006 ārzemju investori un viņu ģimeņu locekļi (pēc stāvokļa 2015.gada 31.martā). Starp šiem investoriem tiešām lielākā daļa ir Krievijas pilsoņi; tiesa – tikai 11 053 cilvēki, no tiem kuriem 219 cilvēkiem TUA ir piešķirta 2015.gada pirmajos trijos mēnešos. To valstu pirmajā desmitniekā, kuru pilsoņiem ir piešķirts visvairāk Latvijas TUA, ir

Ķīna       – 1292 (2015.gadā – 42),

Ukraina                – 1207 (48),

Uzbekistāna       – 650 (4),

Kazahstāna         – 573 (3),

Baltkrievija         – 326 (4),

Azerbaidžāna    – 217 (7),

Izraēla – 70 (2),

ASV        – 51 (0)

Gruzija – 48 (1).

Latvijas TUA ir izsniegtas 50 valstu pilsoņiem. Dažas no tām ir visai eksotiskas, piemēram, 2015.gadā TUA piešķirtas sešiem Bangladešas pilsoņiem, pieciem Nigērijas, trim Taizemes, vienam Antigvas un vienam Barbudas pilsonim. Tāpēc var teikt, ka intereses saņemt Latvijas TUA ģeogrāfija paplašinās. Tas notiek, lai arī mūsu valsts atšķirībā no vairākām citām Eiropas valstīm savu TUA nekādi nereklamē. Cerēt, ka būs masveidīga interese, kas bija vērojama 2013. un 2014.gada pirmajos astoņos mēnešos, nav vērts. Iemesls ir prozaisks. Latvijas TUA, iegūta uz nekustamā īpašuma iegādes pamata, ir pārstājusi būt pieejama un interesanta, kāda tā bija tad, kad tās iegūšanu nodrošināja nekustamā īpašuma iegāde Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā un septiņās lielākajās Latvijas pilsētās vismaz par 142 000 eiro, bet pārējos reģionos – par 71 150 eiro. To skaidri izjūt Latvijas nekustamo īpašumu tirgus.

Tajā pašā laikā nav arī pamata kaisīt pelnus uz galvas. Referāta „Pretkrīzes reklāma” autors, Krievijas kompānijas PRG pārstāvis Dmitrijs Savatejevs, ļāva žurnālam „Kvadrātmetrs” un portālam varianti.lv ielūkoties meklētājsistēmas Yandex.ru pieprasījumu salīdzinošās statistikas datos, kas attiecas uz 2014. gada februāri un 2015.gada februāri. Pagājušā gada februārī vārdi „nekustamais īpašums Latvijā” minētajā meklētājā ievadīts 2632, šogad – 1147 reizes. Frāze „nekustamais īpašums Rīgā” – attiecīgi 596 un 318 reizes, „nekustamais īpašums Jūrmalā” – 714 un 239 reizes. Redzams, ka interese ir samazinājusies, kaut gan par tās pilnīgu izzušanu nav ko runāt. Vienkārši tagadējo spēles noteikumu ietvaros, mums ir jābeidz lolot ilūzijas. Ar ko mēs salīdzinām pašreizējo klientu plūsmu? Ar superaktivitāti, kas bija vērojama 2013. un 2014.gadā. Tas, kas šodien notiek dārgo nekustamo īpašumu tirgū, bija gaidāms. Vēl pirms gada šo rindu autors prognozēja, ka pēc TUA piešķiršanas noteikumu mainīšanas no tobrīd bijušās klientu plūsmas pāri paliks labi ja piektā daļa pircēju (patiesībā pagaidām tā ir pat mazāka), un piedāvāja orientēties uz Somijas statistiku. Šajā valstī Krievijas pilsoņi pagājušajā gadā nopirka 254 nekustamos īpašumus, un tas ir uz pusi mazāk nekā iepriekšējos gados. Arī šodien man ir tādi paši uzskati. Mums tas ir orientieris 2015.gadam. Labvēlīgos apstākļos tas varētu pārsniegt kādu simtu vai pusotru simtu nekustamo īpašumu, tostarp arī pircēju no citām valstīm (bet ne pircēju no Krievija) aktivitātes dēļ.

Tas tad arī ir tas lauks, kurā mūsu tirgus spēlētāji sāks cīņu par pircējiem–ārzemniekiem. Tas notiks asas konkurences apstākļos, cenšoties izpatikt krietni izvēlīgākiem klientiem. Šā gada sākumā joprojām tiek kārtoti darījumi, kuru budžets ir tuvu pusmiljonam eiro un vairāk, taču tiem drīzāk ir gadījuma darījumu raksturs. Kā atzīst Latvijas mākleri, 90–95% no klientiem saņemto pieprasījumu norādītais vēlamais darījuma budžets ir robežās no 250 000 līdz 300 000 eiro. Par šādu naudu ārzemnieki vēlas saņemt pilnvērtīgu mājokli ar apmēram 100 kvadrātmetru lielu platību pievilcīgā mājā un izdevīgā vietā.

Un tā, atkārtoju vēlreiz: Latvija un tās nekustamie īpašumi ir un būs pievilcīgi ārzemniekiem! Tā gan būs mazāka nekā iepriekš. Galvenais, lai Latvijas politiķi nesarīkotu kaut ko negaidītu un dīvainu. Ja informācijas fons saistībā ar TUA būs stabils, nebūs nekādu ekstravagantu darbību un paziņojumu, iespējams, vasaras sākumā Rīgā un Jūrmalā pieaugs nekustamo īpašumu demonstrāciju skaits ārzemniekiem: jau pavasarī bija jūtama zināma atdzīvošanās. Cerēsim, ka ar laiku interese transformēsies darījumu skaita pieaugumā.  

 

Avots: Romāns Golubevs, žurnāls "Kvadrātmetrs".