Visam savs laiks

Visam savs laiks un ik lietai savs laiks zem debess… „Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. Savs laiks ko noplēst, un savs laiks ko uzcelt; savs laiks raudāt, un savs laiks smieties;  savā laikā akmeņi jāmet, un savā laikā tie jāsalasa; savs laiks apkampties, un savs laiks ,kad šķirties. Savs laiks ir ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt," tieši tā teikts Vecajā Derībā, nodaļā Salamans Mācītājs. Filozofiski ietilpīgi, precīzi, taisnīgi un… attiecināmi arī uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgus segmentu, kas bija sacilpots ar ārzemniekiem. Nekas zemes virsū nav mūžīgs!

Var jau gari un plaši spriedelēt par notikušā iemesliem. Var brīnīties par tirgus dalībnieku īso atmiņu, piemirstot 2007.–2009.gada krīzes mācību. Var pelt un zākāt Latvijas politiķus, kas ar saviem netālredzīgajiem lēmumiem ir pamanījušies nevajadzīgi pastiprināt pieprasījuma krišanos pēc Rīgas centra un Jūrmalas mājokļiem. Tikai vai tas ko mainīs? Latvijas apbūvētajiem un mākleriem bagātīgās peļņas laikus,  pieredzētus pirms pusotra diviem gadiem, vairs ātri neizdosies atsaukt! Pašreiz mums prātīgāk būtu mācīties dzīvot jaunā ārzemnieku (potenciālo pircēju) pieprasījuma apstākļos, pielāgoties un meklēt cenu kompromisu. Argumentēti jāskaidro privātīpašniekiem, kāda ir atšķirība starp "gribu" un "dabūšu" 2014. un 2015.gadā. Tas ir vajadzīgs, lai nelidinātos atmiņu mākoņos, atceroties cenu piedāvājumus, no kuriem viņi savas netālredzības (vai muļķības) dēļ atteicās pagājušajā pavasarī vai vasarā.

Kam šodien ticēt un ko gaidīt? Pirmkārt, jaunu evolucionējoša pieprasījuma kāpuma posmu. Prātīgu pieprasījumu – tādu pieprasījumu, kurā ņemta vērā izpratne, ka statistiski vidējās nekustamo īpašumu cenas Rīgā un Jūrmalā nevar konkurēt ar Francijas un Itālijas kūrortu mājokļu cenām Vidusjūras piekrastē vai ar nekustamo īpašumu cenām lielākajos Eiropas ekonomikas centros. Otrkārt, jāmācās paraudzīties uz mūsu tirgu caur citu valstu konjuktūras prizmu – pragmatiskāk un ekonomiski pamatotāk. Tā, kā to dara uz mūsu valsti atbraukušie potenciālie pircēji.

Cerībām uzticamu pamatu, ka ārzemnieku minimālā interese par Latvijas nekustamo īpašumu iegādi jau ir pagātne, veido gan teorētiski pētījumi, gan sajūta par tirgū notiekošo. Teorētiskos pētījumos daudz tiek rakstīts par to, ka krīžu cikli mūsdienu ekonomikā kļūst aizvien ātrāki. Pagājušajā krīzē Latvijas nekustamo īpašumu tirgus savu zemāko punktu sasniedza nepilnu divarpus gadu laikā, pašreizējās problēmas vienā no šī paša tirgus segmentiem vajadzētu atrisināt ātrāk. Gan šo procesu daba (2007.–2009.gada krīzes cēlonis bija tirgus „pārkreditētība” un īpašumu cenu atrautība no vietējo iedzīvotāju reālās pirktspējas), gan to mērogs ir nesalīdzināmi.

Pašreizējā pieprasījuma krīze pēc Rīgas centra un Jūrmalas īpašumiem ilgst jau gandrīz gadu. Šīs vasaras notikumi rāda, ka intereses par pirkumiem zemākais brīdis varētu būt pārvarēts aizvadītajā ziemā vai pavasara sākumā. Tagad šī interese  lēnām un pakāpeniski atjaunojas. Grūtības potenciālā pieprasījuma precīzākai atsekošanai darījumu statistikā rada pircēju un pārdevēju tirgus uztveres dažādība. Ārzemnieki joprojām piedāvā mazākas summas, nekā par saviem īpašumiem vēlas saņemt īpašnieki. Jauno cenu realitātes uztvere īpašniekiem mainās ļoti smagnēji. Tas īpaši asi jūtams saistībā ar Jūrmalas māju, zemesgabalu un elites dzīvokļiem. Var jau, starp citu, to izskaidrot – šķirties no finanšu ilūzijām vienmēr ir grūti.

Lai gan daži Jūrmalas tirgus spēlētāji privātās sarunās spriež par iespējamu triju četru gadu "bēdu un skumju ieleju", sliecos pievienoties domai, ka tik zems pieprasījums kā pagājušajā ziemā nav sagaidāms (ja vien, protams, mūsu kaimiņvalsts politiķi pilnībā neaizvērs savu robežu). Bēdāšanās un skumšana piemeklēs, ja turpināsies ietiepīga „veco” un nereti ekonomikas realitātei neatbilstošu cenu pieprasīšana. Ja ir vēlēšanās sākt smaidīt, ir vērts ieklausīties potenciālajos pircējos, daudzi no kuriem pēdējā laikā nogaida. Jā, viņu ir kļuvis mazāk, bet viņi ir. Tiem, kuri pie mums atbrauc apskatīt piedāvātos nekustamos īpašumus, vēlēšanās pirkt nav nozudusi. Viņi tikai vēlas redzēt, ka nekustamajiem īpašumiem, kas nebūt nav vienreizēji un neatkārtojami, ir loģiski izskaidrojama un šodienas realitātei atbilstoša cena. Ja viņiem panāktu pretim, arī viņi nedaudz pavirzītos augšup. Pašreiz notiekošais ir kompromisa meklējumu laiks – kompromisa starp tirgus dalībniekiem meklējumu laiks!

Un tomēr neaizmirstiet − visu laiku labi nemēdz būt, līdzīgi tam, ka arī sliktie laiki nevelkas mūžīgi. Jo vairāk tāpēc, ka ne Rīgas centrs, ne arī Jūrmala nav zaudējuši savu, tikai tiem raksturīgo šarmu un pievilcīgumu. Tas nozīmē, ka gan Rīga, gan Jūrmala atkal būs pievilcīgas pircējiem − tiem pircējiem, kas orientējas uz viņuprāt saprātīgu cenu. Atliek tikai to piedāvāt!

Avots: Romāns Golubevs

varianti.lv