Vai tiešām sliktāk vairs nevar būt?

Imigrācijas likuma grozījumi, kas ļauj ārzemniekiem pretendēt uz piecu gadu TUA piešķiršanu apmaiņā pret investīcijām, ir spēkā kopš 2010.gada 1.jūlija. Lai arī šis laika periods no 2010.gada līdz 2017.gadam ir relatīvi neliels, tā laikā saistībā ar TUA ir notikušas daudzas pārmaiņas − gan savas popularitātes kāpumu, gan kritumu. Līdz pat 2014.gadam Latvijas TUA ir bijis viens no vispievilcīgākajiem šāda veida piedāvājumiem Eiropā, to apstiprina arī statistikas dati. 2010.gadā Latvijas piedāvātā iespēja piesaistīja 127 ārzemnieku uzmanību, un no viņiem nekustamos īpašumus iegādājās 79 personas, 2011.gadā PMLP saņēma jau 836 iesniegumus par TUA piešķiršanu (669 – uz nekustamā īpašuma iegādes pamata), 2012.gadā — 1226 (1013), 2013.gadā — 1922 (1556). 2014.gadā — pat 2532 (2250). Tiesa, līdz ar to nerezidentu „dzīres” beidzās. Tās izgaisa ne jau kādu dabīgu iemeslu dēļ, bet tādēļ, ka Latvijas politiķi nolēma pieņemt stingrākus TUA piešķiršanas noteikumus. Tas vispirms skāra to TUA noteikumu daļu, kas reglamentē nekustamā īpašuma iegādi.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Imigrācijas likuma redakciju, lai iegūtu tiesības noformēt piecu gadu TUA, ārzemniekam ir jāiegādājas nekustamais īpašums par vismaz 250 000 eiro. Ja īpašums ir Rīgā, Jūrmalā, kā arī Ādažu, Babītes, Baldones, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Stopiņu novadā, runa var būt tikai par vienu savstarpēji saistītu īpašumu. Tajā pašā laikā citās Latvijas apdzīvotajās vietās, lai izpildītu vienu no galvenajām likuma prasībām, ārzemniekiem par norādīto summu tiek ļauts iegādāties divus īpašumus. Diemžēl TUA pretendentiem izdevumu daļa ar to nebeidzas. Tiem, kuri vēlas iegūt savu pirmo Latvijas TUA, jāiemaksā Valsts kasē nodeva 5 % apmērā no iegādātā īpašuma pirkuma cenas, un tas nozīmē, ka termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanas kopējie izdevumi ir vismaz 262 500 eiro.

Salīdzinājums: līdz 2014.gada 1.septembrim ārzemniekiem, kas, pretendējot uz TUA piešķiršanu, pirka nekustamo īpašumu Rīgā vai Jūrmalā, iegādājamā īpašuma vērtības slieksnis bija 142 300 eiro. Pirkumā varēja būt vairāki objekti, turklāt nebija arī valsts nodevas. Reģionos īpašuma minimālās vērtības slieksnis saskaņā ar likumu bija divas reizes mazāks. Izdevumu starpība, salīdzinot ar likuma pašreizējo redakciju, atšķiras kā debesis un zeme. Turklāt Latvijas TUA pretendentu situāciju 2014.gadā pasliktināja ārpolitiskie faktori un Krievijas un NVS valstu valūtu kursu lejupslīde. Šo iemeslu dēļ 2015.gadā PMLP tika reģistrēti tikai 398 jauni iesniegumi par TUA piešķiršanu, no kuriem 272 gadījumos pamats bija nekustamā īpašuma iegāde, bet 2016.gadā šādu iesniegumu skaits bija vēl mazāks — attiecīgi 257 un 173.

1.tabula

Nekustamo īpašumu skaits, ko ārzemnieki iegādājušies ar mērķi iegūt TUA*

*Saskaņā ar PMLP datiem

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, ārzemnieki ir nopirkuši gandrīz 1,6 reizes mazāk īpašumu, bet, salīdzinot ar 2014.gadu, — gandrīz 13 (!) reižu mazāk. Tomēr, salīdzinot ieguldīto līdzekļu apmērus, 2016.gadā TUA pretendenti ir investējuši Latvijas nekustamajos īpašumos 1,47 reizes mazāk nekā 2015.gadā un 8 reizes mazāki nekā 2014.gadā. Pavisam laikposmā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2016.gada beigām TUA piešķiršanas programmas ietvaros ārzemnieki ir iegādājušies nekustamos īpašumus par kopumā 1,178 miljardiem eiro.

2.tabula

Ārzemnieku, kam ir piešķirta TUA, iegādāto Latvijas nekustamo īpašumu vērtība, milj. eiro*

*Saskaņā ar PMLP datiem

Pagājušā gada statistika datu analīze rāda, ka investori−ārzemnieki priekšroku ir devuši nekustamajiem īpašumiem Rīgā (88 darījumi) un Jūrmalā (59 darījumi). Ir tikai četri mūsu valsts novadi, kur fiksēts vairāk nekā viens nekustamā īpašuma pirkšanas pārdošanas darījums ar šādiem klientiem: Mārupes — 7, Garkalnes — 6, Bauskas — 4 un Babītes — 3.

Pagājušajā gadā, ņemot vērā visus Imigrācijas likuma „investoru” pantus, ārzemnieki ir pieprasījuši 748 TUA (tā tiek piešķirta investoram, viņa laulātajam un nepilngadīgajiem bērniem), un no tiem 547 gadījumos iesnieguma pamats bija nekustamā īpašuma iegāde. Visvairāk iesniegumu 2016.gadā saņemts no Krievijas pilsoņiem — 420 (kopš TUA programmas uzsākšanas — 11 929), Ukrainas — 70 (1365), Ķīnas — 53 (1420), Baltkrievijas — 28 (370), Kazahstānas — 27 (655), Irākas — 27 (45), Uzbekistānas — 20 (711), Azerbaidžānas — 17 (263), Vjetnamas — 12 (44) un Pakistānas — 10 (26). Pavisam TUA saņēmēju sarakstā ir 54 valstu pilsoņi.

Kas mūs gaida 2017.gadā? Ņemot vērā, ka tiem, kuri nedomā pārcelties uz dzīvi Latvijā, apšaubāms šķiet Latvijas TUA pievilcīgums − obligātums katru gadu pagarināt TUA, kā arī to, ka Eiropā ir pievilcīgāki zelta vīzu piedāvājumi, nebūtu prātīgi gaidīt, ka kādreizējie rādītāji strauji atjaunosies. Gribētos domāt, ka 2016.gada rādītāji tomēr tiks pārspēti, − tomēr tie diez vai pārsniegs 2015.gada rādītājus.

varianti.lv

13.02.2017.