Termiņuzturēšanas atļauju realitāte

2018. gada pirmajā pusgadā uz TUA orientētie ārzemnieki ir nopirkuši tikai 35 nekustamos īpašumus, bet visa aizpagājušā gada laikā — 88.

Kopš 2014.gada šādu pircēju skaits ir būtiski samazinājies. Tā kā tas bija agrāk, krievi vairs pie mums nenāk. Svarīgi ir tas, ka Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršana uz nekustamā īpašuma iegādes pamata vairs nav Eiropas Savienībā pievilcīgākais šāda veida produkts. Ar to ir jārēķinās, un tas ir jāpieņem.

Spriežot pēc Krievijā notiekošajām ārzemju nekustamo īpašumu izstādēm, kurās regulāri piedalās žurnāls „Kvadrātmetrs”, mūsu austrumu kaimiņus daudz vairāk interesē iespēja iegūt Portugāles, Grieķijas, Spānijas, Maltas un Kipras tā dēvētās zelta vīzas. Malta un Kipra pat ir izvērsušas savu pašu tirdzniecību: pirmajā gadījumā, sākot no 880 000 eiro, un, sākot no diviem miljoniem eiro, — otrajā.

Grieķijā un Kiprā strādājošās kompānijas „Grecodom” pārstāvji un žurnāla „Kvadrātmetrs” pārstāvji neformālā sarunā pastāstīja, ka tikai 2018. gada laikā vien viņi ārzemniekiem ir noformējuši gandrīz 300 Grieķijas termiņuzturēšanās atļaujas. Viņi īpaši uzsvēra, ka demokrātijas dzimtenē ārzemju klientiem ir paticis tas, ka kopā ar investoru TUA saņem viņa laulātais, bērni un arī vecāki.

Analoģiska situācija ar TUA nekustamā īpašuma pircējiem (sākot no 350 000 eiro) ir arī Portugālē: Eiropas ID karte tiek noformēta arī investora laulātajam, bērniem līdz 26 gadiem un vecākiem, kam ir vairāk par 65 gadiem. Siltais klimats, augošs tirgus un stabila ekonomikas attīstība — tas viss no cenas un kvalitātes attiecības viedokļa, pēc daudzu ekspertu domām, ir padarījis Portugāles zelta vīzu par Eiropas Savienības interesantāko šāda veida produktu. Latvijas TUA programma sāka rukt jau 2014.gada rudenī, Portugālē tajā pašā laikā sākās tās uzplaukums. 2015.gadā šī valsts ārzemju nekustamā īpašuma pircējiem izsniedza 766 TUA, 2016.gadā — 1414, 2017.gadā — 1351, 2018.gada pirmajā pusgadā — 816. 2018.gada vidū TUA pretendentu investīciju Portugāles nekustamajos īpašumos kopējais apjoms sasniedza 3,5 miljardus eiro. Tas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz Latvijas rādītājus, lai arī mūsu programma darbojas ilgāk.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) tīmekļa vietnē atrodamajiem statistikas datiem, ja programmas maksimuma, t.i., 2014.gadā, TUA uz nekustamā īpašuma iegādes pamata tika izsniegtas 4982 personām un viņu ģimenes locekļiem (pavisam 2225 darījumi), 2015.gadā tās bija 1145 personas (385 darījumi). Turklāt 2015.gadā daudzi Latvijas ID kartes saņēma, pamatojoties uz vecajiem noteikumiem, kas neļauj iegūt precīzu ainu.

2016.gadā uz šī paša Imigrācijas likuma panta pamata TUA tika piešķirts 489 ārzemniekiem, bet gadu vēlāk — 213. Šeit darījumu statistika jau ir krietni skaidrāka. 2016.gadā TUA pretendenti Latvijā nopirka 136 nekustamos īpašumu, kuru vērtība bija lielāka par 250 000 eiro, samaksājot arī attiecīgo 5 % valsts nodevu, bet 2017. gadā — 88.

Noslēdzot 2018.gadu, mēs labākajā gadījumā ieraudzīsim 2017.gada rezultātiem tuvus rādītājus. Tiesa, 2018. gada pusgada rezultāti pagaidām neiespaido: ir nopirkti 35 nekustamie īpašumi, un TUA uz nekustamā īpašuma iegādes pamata ir saņēmušas 104 personas un viņu ģimenes locekļi. Tomēr kopš pagajušas vasaras vidus ir vērojams aktivitātes pieaugums no ārzemnieku puses. Tomēr kopsummā 2018. gadā diez vai var gaidīt vairāk par 100 TUA, kas piešķirtas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādes pamata.

Vai TUA tiks pagarinātas

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus veselīgumam un stabilitātei svarīgi ir vai investoru pagarina savu iepriekš saņemto TUA, samaksājot valsts nodevu 5000 eiro par cilvēku. Lielākā daļa ārzemnieku no tām nav atteikusies. Uz 2018.gada 1.augustu spēkā esošas TUA, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādes pamata, ir 4284 investoriem un 5036 viņu ģimenes locekļiem. To vidū Krievijas pilsoņu ir attiecīgi 3023 un 3470. Tas ir aptuveni par trešdaļu mazāk kā to personu skaits, kas Latvijas ID karti ir saņēmuši uz šī Imigrācijas likuma panta pamata. Tātad lielākā daļa ir paturējusi iegādāto nekustamo īpašumu un nav to izlikusi pārdošanai, kas savukārt nerada spiedienu uz nekustamo īpašumu cenām.

varianti.lv