Skaitļu valodā

Statistika ir stūrgalvīga un ļauj iegūt vairāk vai mazāk objektīvu ainu, kas, respektējot žurnāla m2 un portāla varianti.lv veikto zemesgrāmatas datu analīzi, ir visnotaļ vērā ņemama un rāda, ka vietējo pieprasījums ir dzīvotspējīgs. Piemēram, 2015.gada pirmajā pusgadā Rīgā oficiāli bija reģistrēti 5856 dažādi nekustamo īpašumu pirkšanas pārdošanas līgumi. Tas ir par 967 darījumiem jeb 16,5% mazāk nekā 2014.gada pirmajā pusgadā. Tomēr datu salīdzināšanas procesā vajag atcerēties, ka pagājušā gada statistikā ir liels ārzemnieku veikto darījumu pircēju, īpatsvars. Viņus vilināja tobrīd lēto Latvijas termiņuzturēšanās atļauju (TUA) iegūšanas iespējas. Tika uzskatīts, ka Rīgā ārzemnieki veikuši līdz 10% visu pagājušā gada pirmajā pusgadā noslēgto darījumu. Tagad, ņemot vērā, ka ir paaugstināta TUA iegūšanai nepieciešamā nekustamo īpašumu minimālā vērtība un ir mainījusies vispārējā ģeopolitiskā situācija, ārzemnieku (pircēju) skaits ir stipri samazinājies. Ņemot to vērā un atmetot "ārzemju saskaitāmo", ir pamats apgalvojumam, ka vietējo pircēju pieprasījums pēc Rīgas nekustamajiem īpašumiem lai arī ir krities, tomēr nenozīmīgi. Savukārt tas, kā sokas tirdzniecībai kopš šī pavasara sākuma, ļauj prognozēt, ka 2015.gada pirmajā pusgadā zemesgrāmatā reģistrēto galvaspilsētas nekustamo īpašumu pirkšanas pārdošanas darījumu skaits būs mazāks, salīdzinot ar 2014.gada pirmo pusgadu,.

Analīze par Rīgas nekustamo īpašumu tirgus aktivitātēm 2015.gada pirmajos sešos mēnešos un analogos laika periodos pēdējos septiņos gados, kas pagājuši kopš Latvijas nekustamo īpašumu tirgus visvērienīgākās krīzes, liecina, ka pašreizējie rādītāji ir sliktāki tikai par 2014. un 2013.gada rādītājiem. Darījumu skaita ziņā sliktākais pirmais pusgads tika pieredzēts 2010.gadā – tā rādītāji bija par 32,8% sliktāki nekā pašreiz.

Postpadomju telpā Jūrmalas tirgum bija maģiska slavu, tagad, ja tiek salīdzināti tirdzniecības rādītāji absolūtos skaitļos, Jūrmalas tirgus nevar cīkstēties ar Rīgu. Tādēļ darījumu ar vietējiem objektiem skaita kritums (vairāku desmitu darījumu apmērā, nemaz jau nerunājot par vairākiem simtiem darījumu) izraisa būtiskas procentuālo rādītāju pārmaiņas. 2015.gada pirmajā pusgadā Jūrmalā bija reģistrēts 621 nekustamo īpašumu darījums. Tas ir par 236 darījumiem mazāk nekā iepriekšējā gadā, un tas procentuālā izteiksmē izpaudās kā iespaidīgs darījumu skaita kritums − 38%. Vēl iespaidīgāk (tiesa, ar plusa zīmi) Jūrmalas tirgus "lēkāja" tikai 2011.gadā, kad darījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga gandrīz par 54%.

Jūrmalas nekustamo īpašumu tirdzniecības rezultātu iemesls nav tālu jāmeklē: tā ir ārzemnieku (pircēju) skaita samazināšanās. Latvijas galvenajam kūrortam šis apstāklis ir bijis vēl jūtamāks nekā galvaspilsētai. Pēdējos divos trijos gados nerezidenti veikuši apmēram 80–85% darījumu Jūrmalas piekrastes pirmajā un otrajā līnijā. Vietējā pieprasījuma pēc budžeta objektiem atjaunošanās nespēj un diez vai jebkad spēs kompensēt pašlaik esošo pircēju trūkumu. Pozitīvi ir tas, ka 2015.gada jūnijā reģistrēto darījumu skaits Jūrmalā bija tikai par trim mazāks nekā iepriekšējā gada analogā periodā (attiecīgi 136 un 139). Jūrmalā mazāks darījumu skaits nekā šogad pirmajā pusgadā fiksēts 2009. un 2010.gadā – attiecīgi 452 un 445 darījumi.

Latvijā darījumu ar nekustamo īpašumu otra bagātākā vieta joprojām ir galvaspilsētas apkaime. Laikposmā no janvāra līdz jūnija beigām Rīgas rajona zemesgrāmatā ir reģistrēts 2931 nekustamo īpašumu pirk-šanas pārdošanas darījums, un tas ir gandrīz par 6% mazāk nekā gadu iepriekš. Pēdējos septiņos gados tas ir arī otrs labākais rezultāts.

Lai aina būtu pilnvērtīgāka, žurnāls m2 un portāls varianti.lv ir veicis nekustamo īpašumu tirdzniecības Latvijas sešās lielākajās pilsētās statistisko analīzi. Tām visām 2015.gada pirmais pusgads ir bijis pozitīvs. Piemēram, Daugavpils zemesgrāmatā ir reģistrēti 1633 nekustamo īpašumu darījumi. Tas Daugavpilij − iedzīvotāju skaita ziņā Latvijas otrajai lielākajai pilsētai − līdz šim ir labākais pēckrīzes perioda rezultāts − tas par 14% pārsniedz pagājušā gada analogo periodu un divkārt (!) – 2009. un 2010.gada rezultātus.

Liepājā šā gada pirmajos sešos mēnešos ir notikuši 1216 darījumu (+10%), Jelgavā – 900 (-0,5%), Valmierā – 532 (0%), Ventspilī – 450 (-15,7%), Jēkabpilī – 403 darījumi (+75%).

varianti.lv

01.09.2015.