Projektu attīstītājiem varētu būt iespēja saņemt Rīgas domes atvieglojumus par īpašumiem - dizaina objektiem

Šāda ideja izskanēja Latvijas nekustamo īpašumu asociācijas  (LANĪDA)  organizētajā konferencē „Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?”, kad uz uzņēmēju jautājumu, vai varētu gaidīt arī kādas atlaides no pašvaldības, ja esošie īpašumi tiktu padarīti vizuāli pievilcīgāki, Rīgas domes amatpersonas solīja izvērtēt šo jautājumu.

Arta Goldberga, Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes Arhitektu nodaļas vadītāja, iepazīstinot ar renovētu un ar monumentālas glezniecības metodēm atjaunotu īpašumu piemēriem galvaspilsētā, stāstīja par pieredzi, kā šādi vizuāli pievilcīgi objekti iekļaujas pilsētvidē.

„Rīgas dome kopš 2009. gada siltina pašvaldībai piederošās ēkas, līdz 2014. gadam ir nosiltinātas 92 ēkas. Siltinot tipveida ēkas, tās tiek padarītas par pievilcīgiem dizaina un mākslas objektiem,” stāstīja viņa, piebilstot, ka pērn sadarbībā ar jaunajiem māksliniekiem no Mākslas akadēmijas uz ēku fasādēm realizēti 14 monumentāli dekoratīvās mākslas darbi. Vairākus gadus mērķtiecīgi tiek īstenota koncepcija – renovēt  pilsētas pašvaldības izglītības iestādes kā apkaimes dominantes.

„Tā kā lielākā daļa šo iestāžu ēkas būvētas pēc 20. gs. sešdesmito-septiņdesmito gadu tipveida projektiem, to vienveidīgajai arhitektūrai, siltinot ēkas, iespējams piešķirt pievienoto vērtību, veidojot mākslinieciski augstvērtīgu dekoratīvo apdari, kas gan atsvaidzina apkārtesošo arhitektūru, gan uzsver izglītības iestādes saturisko un sabiedrisko nozīmi,” teica A. Goldberga, ilustrējot ar piemēriem, kā renovētas piecas pirmsskolas izglītības iestāžu un skolas fasādes gar Daugavas promenādi. „Tādējādi tiek uzlabota mikrorajona vide un sociālā kvalitāte, bet pilsēta iegūst jaunu, tikai Rīgai raksturīgu identitāti,” ieguvumus uzskaitīja A. Goldberga.

Konferencē uzņēmēji piebilda, ka arī labprāt dotu savu artavu galvaspilsētas vizuālās identitātes uzlabošanā, tikai bieži vien no šādas idejas realizācijas attur lielās izmaksas. A. Goldberga norādīja, ka jau tagad saskaņā ar Domes noteikumiem vēsturisku namu īpašnieki, ja tie ir izveidojuši ēkām fasādes dekoratīvo apgaismojumu vai arī ir tās pilnībā restaurējuši vai renovējuši, saņem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus no 25% līdz pat 90% apmērā. 

„Pagaidām tikai idejas līmenī ir iniciatīva, ka arī siltinot t.s. tipveida ēkas un tās veidojot kā dizaina objektus, varētu piemērot nodokļa atlaides. Tāpēc ieteiktu uzņēmējiem būt aktīviem un ar šo ideju vērsties pašvaldībā. Mūsu darbs tad būtu noteikt kritērijus, kādi nami tiktu uzskatīti par pilsētvides dizaina objektiem un kuriem tiktu piemērotas atlaides, lai nav tā, ka pēc siltināšanas uz fasādes ir uzzīmētas divas strīpiņas un pretendē uz atlaidēm,” teica A. Goldberga. 

Bet ir arī cita medaļas puse – ēkas-grausti, kas bojā pilsētas kopainu. Rīgas Domei ir savi iedarbības mehānismi uz šādu ēku bezatbildīgiem īpašniekiem.

Boriss Maizenbergs, Rīgas Domes (RD) Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes priekšnieks, iepazīstināja ar to, kā galvaspilsēta cīnās ar negodprātīgiem namīpašniekiem, kuri tos noved līdz graustu līmenim, un kā pašvaldība panāk to,  lai  pilsētvidē būtu pēc iespējas mazāk vidi degradējošu objektu.

„Mēs to saucam par „burkāns-pātaga metodi”. Ja „burkāns” ir nodokļu atvieglojumi par vēsturisko ēku sakopšanu, tad kā „pātaga” darbojas trīs instrumenti,” stāsta B. Maizenbergs. Pirmais: tiem īpašniekiem, kuru nami jau atbilst trim graustu klasifikācijas līmeņiem, tiek piemērota paaugstināta nekustamo īpašumu nodokļa likme 3% apmērā no augstākās kadastrālās vērtības. „Piemēram, ja zemes, uz kuras atrodas nams, vērtība ir miljons eiro, bet pašas ēkas vērtība ir, piemēram, tikai 10 eiro, 3% nodokļa likme tiks piemērota zemes vērtībai,” skaidro amatpersona. Otra „pātaga” ir Domes lēmums par īpašuma piespiedu sakārtošanu: ja nams noteiktajā laikā netiek sakārtots, tiek piemērots sods (tā apmērs variē atkarībā no tā, vai to saņem juridiska vai fiziska persona, vai tie ir atkārtoti sodi u.tml., bet tā apmērs var būt sākot no 500-1000 eiro). Ja namīpašnieks neliekas ne zinis par savu īpašumu sakārtošanu, to veic Dome par saviem līdzekļiem, un rēķins par padarīto tiek izrakstīts namīpašniekam. Trešais instruments ir  mājas lapa grausti.riga.lv , kurā  tiek veidots graustu TOP. Tas nozīmē, ja nams atrodas šajā apkaunojošā sarakstā, visai drīz no Domes puses namīpašnieks var sagaidīt sankcijas, skaidroja B. Maizenbergs. 

Kopš 2011. gada Rīgas dome pieņēmusi 57 lēmumus par graustu piespiedu sakārtošanu, bet, piemēram, pērn pēc brīdinājumiem ir sakoptas 107 ēkas.

Jau ziņots, ka pulcējot plašu loku nekustamā īpašuma tirgus ekspertu, nozarei piesaistītos speciālistus, kā arī valsts un pašvaldību amatpersonas, Radisson BLU Hotel Latvija telpās norisinājās ļoti kupli apmeklēta ikgadējā Latvijas nekustamo īpašumu asociācijas  (LANĪDA)  organizētā konference „Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?”. Tās laikā tika diskutēts par nekustamā īpašuma tirgus jaunākajām tendencēm mūsu valstī, sniegts ieskats starptautiskajā pieredzē, tika runāts par nozares problēmām, atklāti izaicinājumi un turpmākā attīstība.

Ziņas avots: city24.lv