„Nolikto atslēgu” princips vairākumam Latvijas iedzīvotāju nav pa kabatai: pusgadā noslēgts niecīgs skaits šādu kredītlīgumu
Jāatgādina, kaSaeima pērn, septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām, nobalsoja par obligāto „nolikto atslēgu” principu, kas nozīmēja, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas nebūtu nekādu saistību pret kreditoru. Vēl toreiz eksperti norādīja, ka „nolikto atslēgu” princips nebūs pa kabatai lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo pirmā iemaksa tādiem kredītiem ir uz pusi lielāka, nekā kredītiem, par kuriem kredītņēmējs nes pilnu atbildību. Latvijas Banka brīdināja par kreditēšanas tempu samazināšanos un kredītu pieejamības problēmām. Šīm likuma izmaiņām bija jāstājas spēkā š.g. martā, bet, Saeima, atverot likumus, šogad 19. februārī galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus vairākos likumos, kas stājās spēkā š.g. 1. martā: t.s. „nolikto atslēgu” principu pārnesa uz patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu un izslēdza to no maksātnespējas regulējuma, tādējādi padarot šo principu par izvēles iespēju, nevis obligātu pienākumu. Tas nozīmē, ka kredītņēmējs bankā var izvēlēties divu veidu kredītlīgumus: standarta kredītlīgumu vai arī līgumu ar „nolikto atslēgu” principu, kas paredz, ka nekustamais īpašums, kura iegādei ņemts kredīts, kalpo par pietiekamu nodrošinājumu tam, lai saistības pret kredīta devēju varētu tikt dzēstas pilnā apjomā.
Kas tad ir noticis šī pusgada laikā? Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns uzskata, kanolikto atslēgu principa noteikšana par kredītņēmēja izvēles iespēju bija pozitīvs solis hipotekārās kreditēšanas aktivitātes atjaunošanā, kas 2015.gada sākumā bija gandrīz apstājusies. Kopš otrā ceturkšņa sākuma ir novērojama mājokļu tirgus stabilizācija un aktivitātes pieaugums no vietējo pircēju puses. Pircēju nelielā interese pašiem izvēlēties hipotekāro kredītu ar nolikto atslēgu principu liecina, ka vietējiem pircējiem nav iespējas atvēlēt tik daudz finansējuma pirmās iemaksas veikšanai. Līdz ar to, likumdevēju labie nodomi izrādījās līdz galam nepārdomāti. Tāpat mēs arī redzam, ka valdība ar saviem lēmumiem tomēr var stimulēt nekustamā īpašuma tirgu un palīdzēt pircējiem šo problēmu risināt, lielisks piemērs ir valsts atbalsta programma Altum jaunajām ģimenēm ar bērniem, uzsvēra Edgars Šīns.
Oksana Borisova, bankas Citadele Hipotekārās kreditēšanas nodaļas vadītāja: „Citadele ir pirmā banka Baltijā, kas sāka piedāvāt hipotekāro kredītu ar „nolikto atslēgu” principu, lai klientiem dotu plašākas izvēles iespējas. Citadelē klienti var slēgt kredīta līgumu ar ieķīlātā īpašuma nodošanas tiesībām, kad nepieciešamības gadījumā kredītu var pilnībā dzēst apmaiņā pret ieķīlāto īpašumu, vai kredītu līgumu pēc standarta kārtības – bez ieķīlātā īpašuma nodošanas tiesībām. Procentu likme un termiņš, uz kādu var paņemt kredītu, abiem kredītu veidiem neatšķiras. Pirmajā gadījumā pirmā iemaksa ir lielāka – finansējuma apmērs, ko banka var piešķirt hipotekārā kredīta ņēmējam, būs līdz 75% no ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtības. Standarta gadījumā pirmā iemaksa nepieciešama mazāka, jo banka finansē līdz pat 85% no ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtības. Savukārt, saņemot galvojumu valsts atbalsta programmas ietvaros, ģimenēm ar bērniem banka finansē līdz pat 95% no ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtības.
Kredīta ar ieķīlātā īpašuma nodošanas tiesībām priekšrocības bankā Citadele kopš šī gada sākuma ir izmantojuši 106 kredītņēmēji, no šī gada 1. marta – 45 kredītņēmēji. Kredītam ar ieķīlātā īpašuma nodošanas tiesībām būtiska priekšrocība ir iespēja risku par nekustamā īpašuma vērtību nodot bankai, un gadījumā, ja klientam mazinās maksātspēja, klients var pārtraukt hipotekārā kredīta līgumu, nebojājot savu kredītvēsturi.”
Ainars Balcers, Swedbank Privātpersonu finansēšanas centra vadītājs: „Runājot par t.s. „nolikto atslēgu principu” mājokļu kreditēšanā, jāatceras, ka atbildība par uzņemtajām saistībām lielā mērā tiek pārnesta no aizņēmēja uz konkrēto nekustamo īpašumu. Atbilstoši likumdošanai, bankas piedāvājuma saturā ietilpst abi varianti, t.sk. aizdevums ar „nolikto atslēgu principu”. Tā kā aizdevējam tas nozīmē papildus riskus un ierobežotas iespējas problēmu gadījumā atgūt visu aizdoto naudu, izvēloties šo risinājumu, aizņēmējam ir jārēķinās ar lielāku pirmo iemaksu un stingrākiem pārējiem kreditēšanas nosacījumiem.
Kopš izmaiņām likumdošanā, kas paredzēja ieviest iepriekš pieminēto principu, Swedbank šādu iespēju ir izvēlējušies tikai 5 klienti, kas proporcionāli ir tuvu nullei no kopumā izsniegtajiem jaunajiem mājokļu kredītiem. Īsi pirms stājās spēkā izmaiņas likumdošanā, ļoti strauji pieauga pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, tādējādi mājsaimniecības deva priekšroku pirmajai iemaksai 10%-15% apmērā nevis liberālajam regulējumam Maksātnespējas likumā. Tas norāda arī uz to, ka nepietiekama pirmā iemaksa ir šķērslis, kas ierobežo mājsaimniecību iespējas, tāpēc iniciatīvas, kuru rezultātā kreditēšanas nosacījumi kļūst stingrāki, īsti nedarbojas sabiedrības interesēs. Drīzāk gribētos aicināt domāt par risinājumiem, kā mazināt šīs barjeras.”
Teika Lapsa, DNB bankas sabiedrisko attiecību vadītāja: „ Pēc „nolikto atslēgu” principa pieņemšanas, atbilstoši likuma prasībām visus klientus, kas vēlējušies DNB bankā noformēt hipotekāro kredītu, esam informējuši par dažādām kredīta iespējām, to skaitā arī par „nolikto atslēgu” principu. Jāsaka, ka klientu interese par šo iespēju ir salīdzinoši zema, un arī reālais noformēto kredītu ar nolikto atslēgu principu skaits ir ļoti zems – DNB bankā pašlaik ir noformēti tikai 3 šādi kredīti. Pozitīvi vērtējams ir tas, ka klientam, kas vēlas iegādāties nekustamo īpašumu, izmantojot hipotekāro kredītu, tiek piedāvātas dažādas iespējas, un, ja klientam ir brīvi naudas līdzekļi augstākas pirmās iemaksas veikšanai, viņš var arī izmantot kredītu ar „nolikto atslēgu” principu.”
Signe Lonerte, Nordea Latvija sabiedrisko attiecību vadītāja: „Apkopojot datus par izsniegtajiem mājokļu kredītiem pēc likuma grozījumu pieņemšanas par „nolikto atslēgu principu” gada sākumā, novērojam, ka interese pēc mājokļu kredītiem ar t.s. „nolikto atslēgu” principu ir niecīga. Šogad Nordea banka kopā izsniegusi vairāk nekā 560 kredītus mājsaimniecībām un no tiem 1 reģistrēts ar „nolikto atslēgu” principu.
Programmas pluss ir klientam dotā iespēja izvēlēties, taču vairumam kredītņēmēju nav pietiekamu uzkrājumu. Ar nolikto atslēgu principu atkarībā no ķīlas veida, stāvokļa un atrašanās vietas nepieciešams papildu vēl aptuveni 15-20% lielāks līdzfinansējums no pirkuma darījuma summas, salīdzinot ar kredīta aizdevuma darījumu bez nolikto atslēgu principa. Piemēram, iegādājoties dzīvokli jaunā projektā bez nolikto atslēgu principa jārēķinās ar līdzfinansējuma apmēru 15% apmērā no īpašuma vērtības, bet ar nolikto atslēgu principu - 35% apmērā no īpašuma vērtības.
Uzkrājumu neesamība ir viens no lielākajiem šķēršļiem mājokļa kredīta saņemšanai. Vēl viens būtisks šķērslis mājokļu kredītu saņemšanai ir pastāvošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ieņēmumus un saņemt kredītu, tādējādi arī ēnu ekonomikas mazināšana varētu veicināt kredītu pieejamību un tas ir jautājums, kas jārisina valstiskā mērogā.”
Mārtiņš Panke, SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītājs: „Bankai ir pienākums visiem klientiem, kas interesējas par iespēju saņemt mājokļa kredītu, piedāvāt gan klasisko mājokļa kredītu, gan aizdevumu ar „nolikto atslēgu” iespēju. Klienti izvērtē abus piedāvājumus, taču galvenokārt izvēle tiek izdarīta par labu klasiskajam hipotekārajam kredītam, kas paredz mazāku pirmās iemaksas apjomu un izdevīgāku procentu likmi. Līdzšinējā pieredze liecina, ka SEB bankā līdz šim neviens klients nav izvēlējies hipotekāro aizdevumu ar „nolikto atslēgu” iespēju. Iemesls ir vienkāršs – vēl joprojām lielākais šķērslis Latvijas mājsaimniecībām, lai saņemtu hipotekāro kredītu, ir nepietiekams uzkrājumu apjoms pirmajai iemaksai. Tādēļ klienti izvēlas aizdevumus ar mazāku pirmās iemaksas apjomu: vai nu klasisko hipotekāro kredītu ar pirmo iemaksu 15-20% apmērā no īpašuma vērtības, vai arī aizdevumu ar valsts garantiju, kas pieejama ALTUM īstenotās atbalsta programmas ģimenēm ietvaros. Šajā gadījumā pirmās iemaksas apjomu iespējams samazināt pat līdz 5-6%.”
ABLV Bank atturējās no savu komentāru sniegšanas.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati liecina, ka mājsaimniecību jaunie kredīti mājokļa iegādei ir kļuvuši pieejamāki un šā gada sešos mēnešos ir turpinājuši mēreni pieaugt: 2015. gada pirmajos sešos mēnešos mājsaimniecībām mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam izsniegti kredīti 127 milj. eiro apmērā, kas ir par 2.4% vairāk salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.
lanida.lv
22.09.2015.