Latvijas TUA nianses

Par to un arī par daudz ko citu žurnālam m2 un portālam varianti.lv stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze.

   Nedaudz statistikas

 

– Ir pagājuši pirmie pieci gadi, kopš pieņemti Imigrācijas likuma labojumi, kas ļauj ārzemniekiem iegūt Latvijas TUA apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi. Vai varat raksturot rezultātus?

– Precīzi piecu gadu laikā, tas ir, laikposmā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.jūnijam, ievērojot šos grozījumus, Latvijā ir ieplūduši līdzekļi 1,312 miljardu eiro apmērā. 1,093 miljardus eiro no šīs summas ārzemnieki, kas iesnieguši pieteikumus TUA piešķiršanai, ir iztērējuši Latvijas nekustamo īpašumu iegādei. 148 miljoni eiro ir ieguldīti Latvijas banku subordinētajā kapitālā, un 71 miljons eiro ir ieguldīts Latvijas uzņēmumu statūtkapitālos. Visbeidzot 750 000 eiro ir mūsu jaunā ārzemniekiem domātā produkta, kas paredz TUA piešķiršanu apmaiņā pret Latvijas valsts obligāciju iegādi, rezultāts kopš 2015.gada sākuma. Manuprāt, kopējā aina ir visai laba, lai gan pēdējā pusgada statistika dažādu iemeslu dēļ nav tik iespaidīga kā iepriekšējos gados.

Ja runājam par pašiem investoriem, tad, ievērojot Imigrācijas likuma prasības, atbilstoša nekustamā īpašuma iegādi ir pieprasījušas 13 674 personas (Latvijas TUA uz pieciem gadiem izsniedz personai, tās oficiālajam laulātajam un nepilngadīgajiem bērniem – m2). 1456 personas ir pieprasījušas Latvijas TUA, veicot ieguldījumu Latvijas uzņēmumu statūtkapitālos, 1158 personas – banku subordinētajos kapitālos, 10 personu – iegādājoties valsts obligācijas. Piecu gadu laikā minētās programmas ietvaros TUA piešķiršanai ir saņemti 16 295 iesniegumi, to skaitā 11 194 – no Krievijas pilsoņiem, 1315 – no Ķīnas, 1248 – no Ukrainas, 671 – no Uzbekistānas, 596 – no Kazahstānas, 328 – no Baltkrievijas, 225 – no Azerbaidžānas, 73 – no Izraēlas, 52 – no ASV pilsoņiem. Pirmo desmitnieku noslēdz 48 iesniegumi, kas saņemti no Gruzijas pilsoņiem. Pavisam Latvijas TUA uz Imigrācijas likuma labojumu pamata ir pieprasījuši piešķirt kā investori 53 valstu pārstāvji.

Īpašu uzmanību vēlos pievērst faktam, ka, pēc 2015.gada 30.jūnija datiem, derīgu TUA skaits ir mazāks nekā TUA pieprasījušo personu skaits. Piemēram, atbilstoši pantam par nekustamā īpašuma iegādi ir izsniegtas 13674 TUA, bet reāli derīgas ir 12 025, uz ieguldījumu Latvijas banku subordinētajos kapitālos pamata – attiecīgi 1158 un 874 TUA, uz ieguldījumu Latvijas uzņēmumu statūtkapitālu pamata – 1456, un tikai 884 TUA. Divos pirmajos gadījumos starpība starp pieprasītajām un derīgajām TUA ir izveidojusies vairāku iemeslu dēļ: iespējams, nav pabeigts TUA piešķiršanas process, TUA var būt atteikta vai anulēta. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde TUA anulēšanas procesu uzsāk gadījumos, kad ir zudis juridiskais pamatojums atbilstoši kuram tā ir piešķirta, vai arī TUA nav pārreģistrēta trīs mēnešu laikā no brīža, kad ir beidzies šim nolūkam paredzētais termiņš. Agrāk TUA anulēšanas process ritēja visai lēni, tagad to darām operatīvāk.

Izskaidrojums lielajai starpībai starp TUA (uz ieguldījumu Latvijas uzņēmumu statūtkapitālu pamata) pieprasītāju skaitu un reāli derīgajām TUA ir vienkāršs: daudzi investori nav izpildījuši prasību par obligātā nodokļu apmēra ieskaitīšanu valsts budžetā. Bieži vien firmas, kurās it kā investēti līdzekļi, nav veikušas nekādu reālu darbību un attiecīgi nav papildinājuši valsts ieņēmumus. Ar tādiem mums nav pa ceļam, − viņu pastāvīgās termiņuzturēšanās atļaujas tiek anulētas.

Ir ārzemnieki, kas pauž neapmierinātību ar gadalaiku, kad jāveic pārreģistrācija, – viņi vēlētos to darīt citā laikā. Atvainojiet, bet šādā gadījumā var sākt TUA saņemšanas procedūru no sākuma un iesniegt dokumentus sev ērtā laikā. Mēs uzskatām, ka nodrošinām pārreģistrācijai komfortablus nosacījumus, – dokumentus var iesniegt 90 dienu laikā pirms termiņa beigām.

  

Stingrā pārbaude

 

– No mākleriem ir gadījies sadzirdēt, ka jūsu iestāde ir atteikusi piešķirt TUA dažiem Latvijas nekustamo īpašumu pircējiem no Krievijas, kuriem nez kad ir bijusi saistība ar Austrumu kaimiņa specdienestiem. Vai var nepārprotami noteikt, ka Krievijas specdienestu bijušajiem darbiniekiem un augsta līmeņa ierēdņiem labāk pat nedomāt par Latvijas TUA?

– Tā es neteiktu. Tomēr TUA pretendentu pagātne tiek pārbaudīta. Tādēļ anketai, kas viņiem jāaizpilda, ir trīs pielikumi, tostarp arī tāds, kurā jāsniedz ziņas par militāro un valsts dienestu. Latvijas kompetentās iestādes šo informāciju rūpīgi pārbauda un sniedz savu slēdzienu: var piešķirt TUA vai tomēr nevar.

– Vai esmu pareizi sapratis, ka, pēc ierēdņu domām, vismazāk problēmu rada un nosacīti garantētāka Latvijas TUA iegūšana ir valsts obligāciju iegāde? Attieksme pret šādiem klientiem, šķiet, ir lojālāka?

– Runa nav par lojalitāti. Bieži vien ārzemniekiem, kas izvēlas Latviju kā valsti investīcijām, ir bažas, ka viņi ieguldītu līdzekļus, bet TUA tomēr nesaņemtu. Tad, lūk, valsts obligāciju gadījumā PMLP speciālisti vispirms pārbauda personu un visus tās iesniegtos dokumentus. Un tikai tad, kad ir pieņemts lēmums par TUA piešķiršanu, investors ieskaita Valsts kasē likumā noteiktos 250 000 eiro (šī summa pēc pieciem gadiem viņam tiek atgriezta – m2) un valsts nodevu – 25 000 eiro. Citiem Imigrācijas likuma pantos paredzētajiem gadījumiem piemēro citu procedūru. Pieņemsim, ārzemnieks ir nopircis nekustamo īpašumu, iesniedz dokumentus, un mēs sākam pārbaudi. Un var gadīties, ka pat tad, ja PMLP nav iebildumu, Latvijas kompetentās iestādes iesniegumu neizlaiž cauri, un investoram tiks atteikts piešķirt uzturēšanās atļauju.

– Pēdējos piecus gadus populārākais Latvijas TUA iegūšanas veids ir bijis nekustamā īpašuma iegāde. Tomēr kopš 2014.gada 1.septembra ir stājušies spēkā ievērojami stingrāki TUA piešķiršanas noteikumi – viena iegādātā nekustamā īpašuma vērtībai jābūt vismaz 250 000 eiro. Šis nosacījums jāievēro visā Latvijas teritorijā. Cik nekustamo īpašumu ārzemnieki ir iegādājušies atbilstoši jaunajiem noteikumiem?

– Vispirms precizēšu. Noteikumi ir mainīti arī pārējiem Imigrācijas likuma pantiem. Klāt ir nākusi neatmaksājamā valsts nodeva. Banku subordinētā kapitāla gadījumā tie ir 25 000 eiro, nekustamā īpašuma gadījumā – 5% no pirkuma cenas. Precizējums par nekustamo īpašumu: no 2014.gada 1.septembra līdz 2015.gada 30.jūnijam ārzemju pilsoņi, kas ir iesnieguši iesniegumu par TUA piešķiršanu, Latvijā ir iegādājušies 138 nekustamos īpašumus. Savukārt ieguldījumu banku subordinētajos kapitālos ir izvēlējušies 44 ārzemnieki (280 000 eiro – m2). Jaunā valsts nodeva šajos divos posteņos ir ienesusi Valsts kasē turpat 2,2 miljonus eiro. Daļa saņemto līdzekļu tiek novirzīta valsts atbalsta programmas ģimenēm ar bērniem īstenošanai.

 

Jaunievedumi būs

  

– Zinu, ka parasti nekomentējat politiskus jautājumus. Tomēr. 2014.gadā pret Imigrācijas likuma pantu, kas ļāva ārzemniekiem iegūt Latvijas TUA uz nekustamā īpašuma pamata, nemitīgi vērsās vairāki politiskie spēki. Tika virzīti priekšlikumi ieviest moratoriju saistībā ar TUA piešķiršanu Krievijas pilsoņiem. Jautājums: vai šī tēma ir pieklususi, vai arī tā joprojām tiek apspriesta aiz aizvērtām durvīm?

– Imigrācijas likums ir atvērts, un tā otrajam lasījumam parlamentā ir iesniegti daudzi priekšlikumi, kas paredz gan atvieglot TUA piešķiršanas noteikumus, gan noteikt tos vēl stingrākus. Lēmums par likuma otro lasījumu ir atlikts līdz septembrim. Turklāt valdībai ir pieprasīts sniegt viedokli par TUA piešķiršanu uz nekustamā īpašuma iegādes pamata un uz ieguldījumu uzņēmumu statūtkapitālos pamata. Ir vairāki jauni priekšlikumi, par kuriem pagaidām nav stastāms. Septembrī Saeima sāks spriest, ko darīt tālāk.

– Tātad ap Imigrācijas likumu atkal tiks sacelts informācijas virpulis, kas, kā liecina pēdējā pusotra gada notikumi, negatīvi ietekmēs potenciālo investoru plūsmu.

– Tiks veikta analīze, un pēc tam tiks pieņemti lēmumi. Saņemot skaitļus, valdība varēs argumentēti pamatot plusus un mīnusus, ņemot vērā situāciju ar investīcijām pēc 2014.gada 1.septembra, kad pircējam paaugstināja TUA piešķiršanai nekustamā īpašuma vērtības slieksni.

– Jūs ieteicāties, ka iesniegtie priekšlikumi TUA piešķiršanas noteikumus var padarīt gan vieglākus, gan arī stingrākus. Vai tas nozīmē, ka ir iespēja, ka TUA iegūšanai nepieciešamais nekustamā īpašuma vērtības slieksni var paaugstināt vēl vairāk?

Ir iespējamas dažādas pārmaiņas, taču TUA iegūšanai nepieciešamās nekustamā īpašuma vērtības latiņu, visticamāk, nepaaugstinās. Ņemot vērā, ka darījumu ar ārzemniekiem skaits jau tā ir samazinājies, šādi priekšlikumi vairs nav aktuāli. Tomēr maz ticams ir arī tas, ka samazinās 250 000 eiro slieksni. Varbūt tiks atļauts par šādu summu iegādāties divus nekustamos īpašumus, iespējams, − reģionos. Taču pašlaik tā ir zīlēšana kafijas biezumos.

– Vai jūs analizējat programmas, kuras ārzemju investoriem piedāvā citas valstis – Grieķija, Spānija, Ungārija, Kipra, Malta …?

– Mēs tās pētām. Tomēr ir jāsaprot, ka katrai valstij ir savi mērķi un nianses, kas nosaka, kāpēc investoru piesaistes programma ir veidota tieši tā. Latvijas TUA piešķiršanas noteikumu salīdzināšana ar citu valstu TUA noteikumiem ne vienmēr ir pareiza un saprātīga. Burtiski kopēt noteikumus ir bezjēdzīgi. Piemēram, Portugālē nesen uzpeldēja pamatīgs korupcijas skandāls ap tā saukto „zelta vīzu”. Labāk skatīties pašiem uz sevi. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai Latvijai būtu reāls labums no Imigrācijas likuma.

Nekustamo īpašu pārdošanu ārzemniekiem gan atbalsta, gan kritizē. Atbalstītāji apgalvo, ka tas dod labumu valstij, pretinieki saka, ka ceļas nekustamo īpašumu cenas un tie kļūst nepieejami vietējiem pircējiem. Rezultāts esot tāds, ka vietējiem iedzīvotājiem jāīrē īpašumi no ārzemniekiem un jāmaksā viņiem īres maksa.

– Klasiskajās teorijās uzskata, ka būvniecība ir pozitīvs faktors, kas atspoguļo situāciju valsts ekonomikā. Pašlaik Rīgas centrā un Jūrmalā samazinās nekustamo īpašumu tirdzniecības apjomi, un tādēļ būvniecības un ar to saistīto nozaru aktivitāte apsīkst. Tiek pabeigti iesāktie projekti, bet jaunos projektus apbūvētāji iesāk tikai dažkārt.

– Šie jautājumi uzdodami politiķiem vai Ekonomikas ministrijai, nevis man, tēma neattiecas uz imigrācijas politiku. PMLP darbojas, ievērojot principu: ekonomika saka „vajag”, politiķi, izvērtējot ekonomikas un valsts intereses, veic atbilstošas likumu izmaiņas, bet mēs tās ieviešam. Ja runā, ka Latvijas ekonomikā viss ir labi, neviens neko nemaina. Nevajag domāt, ka par imigrācijas politiku ir atbildīga tikai Iekšlietu ministrija un PMLP. Mēs savā darbībā stingri ievērojam noteiktos ietvarus. Ja valstij ir vajadzīgi studenti, tas nozīmē, ka viņi ir vajadzīgi, ja vajadzīgs darbaspēks, − mēs ar to arī nodarbojamies.

– Apkoposim mūsu sarunu. Tātad rudenī varam sagaidīt plašu analīzi, kas aptvers TUA programmas piecu gadu darbības rezultātus un pieredzi, piesaistot investorus Latvijai. Iespējams, kaut kas tiks mainīts. Taču saistībā ar nekustamajiem īpašumiem stingrāku prasību nebūs.

– Pieņemu, ka tā.

- Pateicos par sarunu.

 

varianti.lv

08.09.2015.