Latvijas Avīze: Dalītais īpašums – karstais kartupelis deputātiem

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs saka, ka Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu varētu sākt pētīt ne agrāk kā novembra otrajā pusē, kas izskaidrojams ar lielo darba slodzi – pašlaik komisijā pavisam iesniegti 25 likumprojekti.

"Šis likumprojekts, jāatzīst, mums ir kā karstais kartupelis, tāpēc ka skar divu skaitliski lielu iedzīvotāju grupu – dzīvokļu un zemes īpašnieku intereses. Starp Eiropas valstīm esam vienīgā, kurā ir šādi dalītie īpašumi, kur attiecības starp zemes un uz tās uzcelto dzīvojamo namu īpašnieku regulē tā sauktā piespiedu noma," atzīst Sergejs Dolgopolovs. "Komisijas deputātiem priekšā ir liela izšķiršanās. Būtībā mums jāizlemj, vai virzīt šo likumprojektu uz priekšu vai atgriezt to atpakaļ ministrijai pārstrādāšanai."

Četrus gadus Tieslietu ministrijā gatavotajā Saeimā iesniegtajā likumprojektā paredzēts, ka zemi zem namiem ļautu izpirkt dzīvokļu īpašniekiem, turklāt nevis no nākamā gada, bet sākot no 2020. gada. Ja par izpirkšanu izlemtu dzīvokļu īpašnieku vairākums, tad zemes īpašnieki nevarētu pret to iebilst.

Cik katram dzīvokļu īpašniekam būtu jāmaksā, to izrēķinātu Valsts zemes dienestā, balstoties uz vietējo pašvaldību iesniegtajiem daudzdzīvokļu namu lietošanai nepieciešamajiem zemes gabalu projektiem. Likumprojektā paredz, ka izpirkuma cenu veidotu zemes kadastrālās vērtības reizinājums ar koeficientu 1,18. Pēc Valsts zemes dienesta datiem, pašlaik zemes kadastrālā vērtība ir aptuveni 70% no nekustamā īpašuma tirgus vērtības. Kadastrālo vērtību reizinot ar 1,18, iznākumā būšot iegūta īstā nekustamā īpašuma tirgus vērtība.

Uz jautājumu, kas pašlaik neapmierina Tieslietu ministrijas sagatavotajā likumprojektā, Sergejs Dolgopolovs atbild, ka pašlaik ministrijas piedāvātais atrisinājums viņam šķiet pārāk mehānisks. Par labu dzīvokļu īpašniekiem piedāvātas zemes izpirkuma tiesības, savukārt par labu zemes īpašniekiem – zemes kadastrālās vērtības reizinājums ar koeficientu. "Šo likumprojektu ministrija gatavoja četrus gadus, bet, kā pašlaik liekas, nekur pārāk tālu nav tikusi. Likumprojektam joprojām trūkst ekonomiska un politiska pamatojuma," spriež Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

Vai spēs izpirkt zemi?

Šaubas un neizpratne par likumprojektā ietvertajiem piedāvājumiem atskan arī no citām pusēm.

"Vai daudz būs to dzīvokļu īpašnieku, kuri spēs izpirkt zemi zem namiem par valsts piedāvātajām summām?" jautā Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāvis Kazimirs Šļakota. "Pašlaik, piemēram, Jelgavā, Valmierā, Balvos maksa par izpirkumu, balstītu uz Valsts zemes dienestā noteikto zemes kadastrālo vērtību, varētu sasniegt ap 500 eiro par kvadrātmetru. Turpretī Rīgā un Jūrmalā 6000 eiro par kvadrātmetru, atsevišķos šo pilsētu rajonos pat vēl lielāka."

Viņaprāt, bažas ir arī par tiem iedzīvotājiem, kuri nespēs vienoties savā starpā par zemes izpirkšanu. Ja par zemes izpirkumu dzīvokļu īpašnieku vairākums nenobalso, tad pēc likumprojektā piedāvātā viņi joprojām paliks piespiedu zemes nomnieki. Savukārt namos, kur par izpirkumu nobalsojis dzīvokļu īpašnieku vairākums, nebalsotāju dzīvokļi tiek ieķīlāti par labu zemes īpašniekiem uz 10 gadiem.

"Kārtējo reizi savas ievārītās ziepes, atļaujot atjaunot zemes īpašuma tiesības zem daudzdzīvokļu mājām, valsts mēģina atrisināt, uzkraujot visu atbildību tikai un vienīgi uz cilvēku pleciem," spriež Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece juridiskajos jautājumos Gunta Kurme. "Tieslietu ministrija paredzējusi, ka tiem, kuri neizmantos likumprojektā piedāvāto zemes izpirkumu, saglabāsies tie paši likumā noteiktie 6% zemes nomas griesti, ja vien netiek panākta vienošanās par citu zemes nomas maksu, nevis pastāvēs tirgus attiecības, kā sākotnēji likumprojektā bija iestrādāts."

Kurš maksās par mērīšanu?

Joprojām nav skaidrības arī par to, kam būtu jāmaksā par zemes pārmērīšanu un namu izmantošanai nepieciešamo pagalmu robežu noteikšanu. LPS pārstāve norāda, ka grozījumi Dzīvojamo māju privatizācijas likumā paredz, ka vietējām pašvaldībām būs jāmaksā par funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu robežu pārskatīšanu nevis viena nama, bet viena dzīvojamā kvartāla ietvaros: "Pašlaik likums "Par pašvaldībām" šādu pienākumu pašvaldībām neparedz. Ja pašvaldībām tas turpmāk būs jādara, tad valstij būtu jāparedz tam arī finansējums. Detālplānojumu izstrādāšana ir ļoti dārgs pasākums. Ja nepieciešama vienkāršota zemes gabala sadalīšana, neskarot inženierkomunikācijas, piekļuves tiesības zemes gabalam, tad pietiek ar zemes ierīcības projekta izstrādi, kas izmaksās aptuveni 1200 eiro. Toties, ja nepieciešams pārskatīt zemes gabala sadalīšanu kvartāla robežās, skarot inženierkomunikācijas, piekļuves tiesības zemes gabalam, tad nepieciešamā detālplānojuma izstrāde izmaksās aptuveni 10 000 eiro."

Šaubās arī īpašnieki

Par Tieslietu ministrijas piedāvājumiem šaubās arī zemes un dzīvokļu īpašnieki. Agnis Rode, kuram Rīgā, Purvciema mikrorajonā, pieder zeme, uz kuras padomju varas gados uzcelti vairāki daudzstāvu dzīvojamie nami, man atzīst, ka māc šaubas, vai daudzi dzīvokļu īpašnieki spēs izpirkt zemi, ja jau pašlaik daudzi nespēj samaksāt par apkuri, citiem komunālajiem pakalpojumiem. Viņš tāpat atzīst, ka neiebilstu to pārdot, ja vien par to saņemtu tirgū atbilstošu cenu, turklāt nevis pa daļām, kā to pašlaik paredz likumprojektā, bet visu uzreiz. Jo pašlaik, ņemot vērā kādas iedzīvotāju daļas nespēju maksāt, zemes nomas maksas saņemšana rada tikai galvassāpes.

Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku tiesību biedrības "Ausma" valdes priekšsēdētājs Klementijs Rancāns ir pārliecināts, ka Tieslietu ministrijas piedāvātais likumprojekts būtībā paredz saglabāt piespiedu nomas attiecības. "Bez kadastrālās vērtības pārskatīšanas un krasas samazināšanas likumā paredzētais piespiedu nomas zemes izpirkums ir nereāls. Par kādu cenu būtu jāizpērk zeme, ja zināms, ka līdz 2020. gadam tās tirgus vērtība, līdz ar to arī kadastrālā, būs vēl lielāka nekā ir pašlaik?" jautā viņš.

Viņaprāt, zeme zem daudzdzīvokļu namiem jāizpērk valstij un pašvaldībām, kas savulaik ar ačgārni īstenoto zemes reformu pilsētās līdz absurdam sagrozīja visu likumdošanas sistēmu šajā jomā. Tikai pēc tam jānosaka cena un noteikumi dzīvokļu īpašniekiem zemes izpirkšanai.

Izeja no strupceļa jārod

"Vienīgais, par ko man nav šaubu, – šīs izkropļotās attiecības būtu jāpārtrauc, izejai no strupceļa jābūt," saka LKA pārstāvis Kazimirs Šļakota. "Jāņem vērā, ka pašlaik šajos dalītajos īpašumos zemes likumīgo atguvēju palicis mazāk, lielākā daļa ir pārpircēji, tāpēc ka no piespiedu zemes nomas gūtie seši procenti no kadastrālās vērtības ir ļoti izdevīgs biznesiņš. Pieļautās kļūdas jālabo, vienīgi šo kļūdu labošanā valsts lomai gan vajadzētu būt ievērojami lielākai.

lanida.lv

28.10.2015.