Aktualitātes

Rīgas sērijveida dzīvokļu cenu atšķirības atkarībā no mikrorajona un mājas projekta kļūst aizvien pamanāmākas. Pieprasījums ir liels, taču tā centrā ir vai nu labie, vai lētie piedāvājumi. Tomēr pircēji darījumus kārto nesteidzīgi, apzinoties, cik viņi var un grib maksāt. Īpašnieku mēģinājumi norādīt sludinājumos cenas, kas ir augstākas par tirgus cenām, reti kad rezultējas reālā darījumā.

DNB bankas pārstāvji pievērš sabiedrības uzmanību kādai tendencei: pēdējā laikā hipotekāro kredītu summas katru gadu palielinās par 3000 eiro. 

Pusgada laikā, kopš Latvijā ir spēkā kārtība, ka hipotekārā kredīta ņēmējs var izvēlēties slēgt aizdevuma līgumu ar t.s. „nolikto atslēgu” principu, to piecās bankās izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji, kas uz kopējā hipotekāro kredītņēmēju skaita nieks vien ir. Banku pārstāvji uzsver: tieši nepietiekama pirmā iemaksa, kā arī valstī pastāvošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ieņēmumus, ir šķēršļi, kas ierobežo mājsaimniecību iespējas saņemt hipotekāro kredītu. Tāpēc eksperti aicina domāt par risinājumiem, kā mazināt šīs barjeras. Par to liecina banku pārstāvju teiktais Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijai (LANĪDA).

Cik piecu gada laikā ārzemju investoru ir saņēmuši Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) apmaiņā pret investīcijām, kopš darbojas TUA programma, un kāda to dinamika ir vērojama pēc 2014.gada 1.septembra? Kā personas, saņēmušas TUA, turpmāk var iegūt Latvijas pilsonību? Kāpēc TUA ir jāpārreģistrē katru gadu?

Nekustamo īpašumu pirkšanas pārdošanas darījumu skaits Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā 2015.gada pirmajā pusgadā ir bijis mazāks nekā analogā laika periodā pirms gada. Tomēr šie rādītāji nebūt nav sliktākie pēdējo desmit gadu laikā (pat ņemot vērā to, ka darījumu skaits Latvijas galvenajā kūrortā ir par 38% mazāks nekā 2014.gadā).

Nekustamā īpašuma tirgū Latvijas reģionos „toni nosaka" vietējais pircējs: darījumi notiek stabilā līmenī, tirgus ir pietuvināts reālajiem apstākļiem. Līdz šā gada beigām lielas pārmaiņas reģionos netiek sagaidītas, tiek prognozēta „viegli stagnējoša attīstība".

Rīgas sērijveida dzīvokļu minimāls cenu pieaugums 0,25 – 1,06% robežās novērojams lielākajā
daļā mikrorajonu un centrā, bet cenu kritums 0,14 – 0,90% robežās novērots Purvciemā, Āgenskalnā, Ziepniekkalnā un jaunajos projektos. BALSTS indekss palielinājies par 1 punktu – 152 punkti.

2015.gada pirmajā pusē Rīgā turpināja samazināties kvalitatīvo biroju brīvo platību īpatsvars, tādēļ galvaspilsētā ir jūtams labas kvalitātes biroja telpu trūkums. Tuvākajos gados gaidāma situācijas uzlabošanās, jo tiek attīstīti vairāki jauni un paplašināti esošie biroju centri. A un B1 klases platību trūkuma dēļ, nomas līgumi tiek slēgti biroju centros, kuri šobrīd ir būvniecības stadijā.

68 % no Latvijas iedzīvotājiem jeb 1.4 miljoni personu, kuras dzīvo tradicionālajos mājokļos (dzīvoklī vai mājā), mitinās pusgadsimtu vecos mitekļos, kas uzcelti no 1946. līdz 1990. gadam un kuru īpatsvars ir 67 % no visiem mājokļiem (674 614) Latvijas tirgū. Vien 3 % iedzīvotāju dzīvo jaunos namos, kas uzcelti 2006.-2011. gadā.
Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pēdējie pieejamie dati (2011.g. marts) par tradicionālajiem mājokļiem un tajos dzīvojošajām personām pēc ēkas uzcelšanas laika.

Tie, kuri vēlas pirkt īpašumu Latvijas tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs, var atviegloti uzelpot. No 1.jūlija izsoles notiek elektroniski un galīgā objektu pārdošanas cena ir atkarīga tikai un vienīgi no reālo pircēju intereses par tiem. Jaunā izsoļu norise būs slēgta „profesionālajiem pircējiem”, kas ieprekš centās ietekmēt izsoles procesu un gūt no tā sev labumu.

Šodien neredzu jēgu brīnīties par to, ka pēc ārzemnieku "dzīrošanas" laikposmā no 2012. līdz 2014.gadam  Latvijas nekustamo īpašumu tirgus segmentā, ko viņi bija sākuši uzsildīt, ir, teiksim tā, visai skarbas diētas periods. Šo "diētu" daļa Rīgas centra un Jūrmalas apbūvētāju un kopā ar viņiem šajā šaurajā sektorā strādājošie mākleri saprot kā laiku, kad liet asaras, sērot, vairīties no skavām un zaudējumiem.

Rīgas dome pieņēmusi lēmumu no 2016.gada 1.janvāra mainīt nekustamā īpašuma nodokļa likmes. Par plānoto reformu saņemti daudzi rīdzinieku jautājumi. Sniedzam atbildes uz biežāk uzdotajiem.

Rīga, 27.maijs, LETA. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien noraidīja Imigrācijas likuma grozījumiem iesniegtos priekšlikumus par iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības sliekšņa palielināšanu vai samazināšanu termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Rīga, 20.maijs, LETA. Krievijas iedzīvotāju interese par nekustamajiem īpašumiem aizvadītā gada laikā samazinājusies par trešdaļu un rubļa vērtības krituma un politisko apstākļu dēļ Krievijas pilsoņi mājokļus meklē Sočos vai Krimā, vēsta "Gazeta.ru".

Pēc Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem (http://www.zemesgramata.lv/) laika posmā 11.05.2015 - 17.05.2015. zemesgrāmatā reģistrētie 10 lielākie nekustamā īpašuma darījumi: