Aktualitātes

Rīga, 13.janv., LETA. Līdz šī gada 1.februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) informatīvā deklarācija par fiziskās personas - Latvijas rezidenta - veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, informē VID.

Pēc Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem laika posmā 28.12.2015 - 03.01.2016. zemesgrāmatā reģistrētie 10 lielākie nekustamā īpašuma darījumi:

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas kopš 2015. gada sākuma palielinājušās par 1,72%. Arī novembrī visos Rīgas mikrorajonos, centrā un jaunajos projektos novērojama cenu augšupeja 0,13 - 0,87% apmērā. BALSTS indekss novembrī palielinājies par 1 punktu un sasniedzis 156 punktus. Augstākās sērijveida dzīvokļu cenas 2015. novembrī saglabājās Teikā, kur 1m2 vidējā cena pieaugusi līdz 792 EUR/m2. Savukārt, viszemākā cena par 1m2 saglabājās Vecmīlgrāvī – 536 EUR/m2. Darījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 8%.

Ģirts Grīnbergs, kompānijas Latectus valdes priekšsēdētājs

Banku struktūrvienību, tostarp arī Latectus, nekustamo īpašumu portfeļi turpina sarukt. To veicina vietējo iedzīvotāju lielais pieprasījums un hipotekāro kredītu piešķiršanas aktivizēšana. Esot šiem nosacījumiem, kompānija Latectus ir nolēmusi papildināt nekustamo īpašumu tirgu, piedāvājot jaunā projekta dzīvokļus Rīgas apkaimē.

Dzīvokļu cenas būs pa kabatai pat jaunajām ģimenēm – to cenas būs 950 eiro kvadrātmetrā (vidēji). Turklāt šiem dzīvokļiem būs veikta pilnā apdare!

Neadekvāti garais laiks atsevišķiem projekta posmiem plānošanas un projektēšanas jomā, veids, kā var tikt apstrīdēta izsniegtā būvatļauja, attur gan vietējos attīstītājus, gan starptautisko investīciju pieplūdi jaunu objektu attīstīšanā un Latviju nostāda zaudētājas lomā, jo projekta attīstīšana var aizņemt vismaz piecus gadus. Tāpēc cīņā par investīciju piesaisti Baltijas mērogā šobrīd uzvar Lietuva un Igaunija, kur šis process nav tik birokrātisks. Ja netiks mainītas šīs biznesam nedraudzīgās prasības, Latvijas nekustamo īpašumu tirgū turpināsies stagnācija.

Tuvākajos gados maskaviešu atgriešanās Latvijā nav sagaidāma – viņiem pašu mājās rūpju pietiek. Tā uzskata Krievijas nekustamo īpašumu tirgus analītikas skolas dibinātājs profesors Genādijs Sterņiks.

Īre ar izpirkumu, kas ir pieprasīts pakalpojums Lietuvas nekustamā īpašuma tirgū (NI), pamazām „uzņem apgriezienus” arī Latvijā: arvien vairāk projektu attīstītāju piedāvā šādu iespēju, ko rosinājuši klienti un viņu vēlme īsā laika periodā tikt pie jauna mitekļa, kad, maksājot īres maksu un papildus naudas summu, pāris gadu laikā izveidojas uzkrājums turpmākai dzīvokļa izpirkšanai vai nu par saviem līdzekļiem vai ņemot hipotekāro kredītu.

2015.gada pirmajos trijos ceturkšņos ārzemnieki, kas bija iesnieguši iesniegumus TUA piešķiršanai, Latvijā bija nopirkuši 219 nekustamos īpašumus. No tiem 103 ir Rīgā, 54 — Jūrmalā.

Lai gan pēdējo gadu laikā Latvijā dzīvokļu tirgus ir līdzsvarojies vidējo tirgus vērtību ziņā un ir atsākušies darījumi gan ar dzīvokļiem sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, gan ar dzīvokļiem jaunajos projektos, tomēr jauno projektu būvniecības tempi nav tik dinamiski, neskatoties uz Latvijas dzīvojamā sektora attīstības un vecuma struktūru. Tāpēc turpmākais mājokļu tirgus attīstības scenārijs ir atkarīgs no valstī īstenotās politikas mājokļu jautājumos, kam būtu jāparedz stratēģisko plānošanas dokumentu izstrādi attīstības virzienos un tā lietderīguma novērtēšanai, lai lēmumu pieņemšanas process nekustamā īpašuma un būvniecības jomā tiktu sakārtots un būtu efektīvs.

Biroju platībām Baltijas valstīs būtu jāpalielinās, jo to apjoms jūtami atpaliek no Eiropas pilsētu rādītājiem, turklāt Latvijas galvaspilsētā ir fiksēts zemākais biroju platību lielums uz vienu iedzīvotāju, kā arī Rīgā pēdējo gadu laikā nav piedāvāti kvalitatīvi, mūsdienīgi augstākās klases biroju projekti. Šie faktori apliecina dotā segmenta potenciālu - tas varētu augt gandrīz par 50%.

Jūrmalas kūrorta nekustamo īpašumu tirgū veidojas atliktais pieprasījums: vairākums ārzemnieku izvēlas nogaidīt un pieprasa lielākas atlaides cenām. Apbūvētāji publiski to dara ļoti nelabprāt.

Nekustamo īpašumu pircēji šobrīd aktīvi interesējas par dzīvokļu iegādi jaunajos projektos, kā arī par privātmāju pirkšanu. Tomēr daudziem interesentiem nav līdzekļu pirmajai iemaksai, bet tie, kuriem ir iespēja nopirkt ir ļoti piesardzīgi, ilgi vērtē piedāvājumu tirgū, kā arī īpašuma cenu gaidas neatbilst tirgū esošajām cenām.

Tādus secinājumus apkopojusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA pēc Ķīpsalā notikušās starptautiskās izstādes „Māja. Dzīvoklis 2015”, kurā asociācija piedalījās ar īpašu stendu, kur nekustamo īpašumu kompāniju eksperti sniedza konsultācijas izstādes apmeklētājiem.

Kļūdu labošanā valsts lomai vajadzētu būt ievērojami lielākai, nekā piedāvāts Tieslietu ministrijas likumprojektā.

Saeimai būs jāizlemj, kā izstrēbt zemes reformas un dzīvojamo māju privatizācijas gaitā būtībā pašu rokām ievārīto putru ar tā sauktajiem dalītajiem īpašumiem, kur zeme pieder vienam īpašniekam, bet uz tās uzceltie privatizētie daudzstāvu dzīvojamie nami dzīvokļu īpašniekiem, kuriem piespiedu kārtā jāmaksā par zemes nomu.

Nākamgad Rīgā uz pusi lielāks nodoklis par zemi, piecas līdz sešas reizes lielāks par "tukšajiem" mājokļiem.

Oktobrī Rīgā stājušies spēkā jaunie nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas noteikumi. Nākamgad no rīdzinieku kabatām uz šī nodokļa rēķina Rīgas dome plāno ieņemt papildus aptuveni 24 miljonus eiro. Taču tā ir tikai "leduskalna" redzamā daļa. Par 24 miljoniem krietni lielākus ieņēmumus pašvaldība cer iegūt uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa rēķina, ko dotu pastāvīgo dzīvesvietu deklarējušo personu skaita palielināšanās.

Nekustamā īpašuma jomas uzņēmēji 12.oktobrī tiekoties ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu, akcentēja nozari kavējošos šķēršļus, kā arī runāja par risinājumiem, kas Rīgai ļautu nezaudēt konkurences cīņā kaimiņiem - Tallinai un Viļņai - par investoru piesaisti lielu, pilsētai un iedzīvotājiem nozīmīgu, projektu attīstīšanā. Tikšanās laikā panākta vienošanās, ka uzņēmēji tuvākajā laikā apkopos un Domei iesniegs priekšlikumus, kas būtu uzlabojams sadarbībā. Savukārt Rīgas mērs solīja pēc iespējas atbalstīt jaunu projektu attīstīšanu galvaspilsētā.

Tikšanos ar Rīgas mēru bija organizējusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).