Uzturēšanās atļaujas neizsniegt

Turklāt pašreiz spēkā esošo Latvijas "zelta vīzu" izsniegšanas praksi ierosina atcelt saistībā ar pantiem, kas attiecas uz ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā un valsts bezprocentu obligāciju iegādi, - šie panti arī tiks svītroti no Imigrācijas likuma. Valdības locekļi ir gatavi saglabāt "zaļo gaismu" Latvijas uzturēšanās atļaujas piešķiršanai tiem ārvalstniekiem, kuri veic ieguldījumus, tikai attiecībā uz nerezidentiem, kuri investē Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā. Un tikai attiecībā uz viņiem! Latvijas Iekšlietu ministrija apliecina, ka jaunie grozījumi Imigrācijas likumā ir izstrādāti, lai izveidotu Latvijas interesēm atbilstošu valstī ieceļošanas un uzturēšanās sistēmu ārvalstu investoriem.

Jaunā likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka tie nerezidenti, kuriem ir derīga Latvijas uzturēšanās atļauja, kas iegūta, pamatojoties uz Imigrācijas likuma iepriekšējo redakciju, varēs turpināt pieteikties savu Latvijas ID karšu pagarināšanai uz turpmāko piecu gadu termiņu.

Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi imigrācijas likumdošanā vēl jāapspriež un jāapstiprina Saeimā. Bet pagaidām – nedaudz statistikas. Saskaņā ar iepriekš publicēto Iekšlietu ministrijas informāciju - laika posmā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim 19 000 ārvalstnieku - gan investori, gan viņu ģimenes locekļi, izmantojot Imigrācijas likuma pantus par ieguldījumu veikšanu, saņēma uzturēšanās atļaujas Latvijā. Kopējais viņu pienesums Latvijas ekonomikā - 1,55 miljardi eiro investīciju. 83% investīciju jeb 1,29 miljardi eiro tika novirzīti tieši Latvijas nekustamā īpašuma iegādei (neieskaitot papildu ieguldījumus, kas saistīti ar dzīvokļu un māju remontu, iekārtošanu un mēbeļu iegādi). Gandrīz 10% nerezidentu, kas pieprasīja uzturēšanās atļaujas, ieguldījumu (158 miljoni eiro) tika novirzīti Latvijas banku subordinētajā kapitālā, 6% - Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā; vēl 11,5 miljoni eiro - valsts bezprocentu obligāciju iegādei.

Saskaņā ar spēkā esošo Imigrācijas likuma redakciju pretendēt uz Latvijas uzturēšanās atļaujas saņemšanu var ārvalstu investors, kurš iegādājies nekustamo īpašumu vismaz 250 000 eiro apmērā un ir izpildījis virkni citu nosacījumu. 2019. gadā atbilstoši visiem Imigrācijas likuma pantiem no nerezidentiem -investoriem tika saņemti 146 lūgumi par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, 2020. gadā -107 gadā. Lielākā daļa pretendentu ”zelta vīzu” pieprasīja, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi Rīgā, galvaspilsētas apkaimē un Jūrmalā.

Saskaņā ar 2020. gada 31. decembra datiem - kopš tā laika, kad stājās spēkā Imigrācijas likuma grozījumi, – tas ir, kopš 2010. gada, ir fiksēti 186 atteikumi par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu. Vēl 1 672 gadījumos Latvijas uzturēšanās atļauja ārzemniekiem tika anulēta.

varianti.lv