Tirgus aktivitāte gandrīz kā 2014.gadā

Portāla www.zemesgramata.lv sadaļā Statistika sniegtais kopsavilkums ļauj aprēķināt, ka 2015.gadā Latvijā ir notikuši 47 577 dažādu nekustamo īpašumu objektu pirkšanas pārdošanas darījumi. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad zemesgrāmatā reģistrēti 48 293 pirkuma līgumi, tas ir, par 1,5 % mazāk. Šī nelielā pircēju aktivitātes samazinājuma iemesls: no tirgus strauji ir aizgājuši tie ārzemnieki, kuri vēlas saņemt Latvijas TUA. Nerezidentu 2015.gadā nopirkto objektu skaits, salīdzinot ar 2014.gadu, ir samazinājies par 1977 vienībām (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija). Šis skaitlis ir pat lielāks nekā pagājušā un aizpagājušā gada tirgus aktivitātes statistikas datu starpība. Tā kā var teikt, ka, ja neņem vērā nerezidentus, vietējie iedzīvotāji dzīvokļus, mājas, gruntsgabalus un komerciālos nekustamos īpašumus ir pirkuši pat nedaudz labāk nekā pirms gada.

Rīgā īpašniekus ir mainījis 13 101 nekustamais īpašums (informācija saskaņā ar zemesgrāmatā reģistrēto pirkšanas pārdošanas darījumu statistiku). Tas ir par 969 īpašumiem jeb 6,9 % mazāk nekā 2014.gadā. Pārlūkojot 2015.gada rādītāju analīzi, jāatzīmē, ka visrezultatīvākais ir gada pēdējais mēnesis — decembris, tad zemesgrāmatā ir reģistrēti 1317 pirkšanas pārdošanas līgumi. Lai labāk izprastu tirgus attīstības scenāriju, svarīgi ir arī tas, ka otrajā pusgadā ir noticis par 23,7 % vairāk darījumu nekā pirmajā pusgadā. Tas ļauj apgalvot, ka 2016.gadā mūsu galvaspilsēta ir iesoļojusi, atspoguļojot noturīgi pozitīvu pircēju aktivitātes tendenci.

Otra valstī populārākā nekustamo īpašumu iegādes vieta ir Rīgas apkārtne. Pagājušajā gadā Rīgas rajona zemesgrāmatas nodaļas tiesneši ir reģistrējuši 6945 darījumus. Tas ir par 7,9 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Negatīva iezīme fiksēta Jūrmalā. Atbilstoši zemesgrāmatas pārstāvju sniegtajai informācijai žurnālam Kvadrātmetrs un portālam varianti.lv Jūrmalā reģistrēti 1405 darījumi (tas ir, par 24,5% mazāk nekā 2014.gadā, kad reģistrēts 1861 darījums. Samazinājums ir nedaudz lielāks par 400, un to ir ietekmējusi ārzemnieku aiziešana no nekustamo īpašumu tirgus. Pozitīvie aspekti? Līdzīgi kā Rīgā: gada otrajā pusgadā darījumu ir par 26% vairāk nekā pirmajā pusgadā.

Labam noskaņojumam vajadzētu būt Daugavpilī un tai tuvākajos novados un pagastos strādājošajiem mākleriem. Pagājušajā gadā šejienes zemesgrāmatas nodaļā ir reģistrēti 3430 pirkšanas pārdošanas līgumi. Tas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par 7,5 % (jeb 239 līgumiem) vairāk.

Situācija Latvijas citos lielākajos reģionālajos centros ir šāda: Liepājā un tās apkaimē ir reģistrēti 2629 nekustamo īpašumu pirkšanas pārdošanas darījumi, kas ir par simboliskiem 0,9 % vairāk nekā 2014.gadā, kad reģistrēja 2605 darījumus; Jelgavā un tās apkaimē ir reģistrēti 2193 darījumi, kas ir par 6,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad tika slēgti 2050 darījumi. Savukārt Rēzeknes zemesgrāmatas nodaļā 2015.gadā ir reģistrēti 1599 darījumi, kas ir par 3,6 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad tika noslēgti 1544 darījumi.

Vienlaikus minimāls samazinājums (-1,9%) ir konstatēts Valmieras un tās apkaimes nekustamo īpašumu tirgū, kur notikuši 1043 darījumi (2014. gadā — 1063) un Ventspilī (-3,75%), kur notikuši 1001 darījums (2014. gadā — 1040). Jēkabpils zemesgrāmatas nodaļā 2015.gadā ir reģistrēti 873 darījumi, kas, ņemot vērā 2014.gadā reģistrētos 1027 darījumus, ļauj runāt par pircēju aktivitātes samazinājumu par 15%.

Kādas ir nākotnes prognozes? Pēc žurnāla „Kvadrātmetrs” un portāla varianti.lv speciālistu domām, saglabājoties Latvijas ekonomikas pašreizējiem attīstības rādītājiem, kā arī ja nebūs nekādu nodokļu un likumdošanas pārsteigumu no likumdevēju puses, 2016.gadā nekustamo īpašumu tirdzniecības rādītāji valstī kopumā varētu būt augstāki nekā 2015. Izaugsme nepārprotami ir gaidāma Jūrmalā, kur klusītēm notiek neafišēta cenu korekcija, kas nozīmē, ka objekti kļūst interesantāki ārzemniekiem. Tas pats attiecas arī uz Rīgas centru, kam kopā ar nedaudz pieaugušo vietējo iedzīvotāju aktivitāti būtu jāuzlabo galvaspilsētas statistikas rādītāji. Liepājā un Ventspilī darījumu aktivitātes kāpums būs atkarīgs no tā, vai šajos tirgos atgriezīsies pircēji no Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas. Pārējos reģionos ir gaidāma stabilitāte, kuru izaugsmes puses virzienā varbūt varētu izkustināt tikai valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem darbības turpināšana.

 

Romāns Golubevs

varianti.lv

08.02.2016.