Puse Rīgā, ceturtdaļa — Jūrmalā

Jauno TUA piešķiršanas uz nekustamā īpašuma iegādes pamata noteikumu finanšu rezultāts šogad visai būtiski atpaliek no pagājušā gada rādītājiem. Jāsaka, tas bija gaidāms, ņemot vērā, ka no 2014. gada 1.septembra nekustamā īpašuma vērtība, kas ļauj pretendēt uz TUA piešķiršanu, ir paaugstināta līdz 250 000 eiro. Produkts ir kļuvis dārgāks, un rezultāts − pircēju skaits ir samazinājies. Tiesa, pagājušā gada pavasarī un vasarā neviens nedomāja, ka kritums varētu būt tik dramatisks. 2014.gadā TUA pretendenti bija iegādājušies 2250 nekustamos īpašumu, 2015.gada deviņos mēnešos — 219. Šai tendence saglabājoties, gada beigās to skaits varētu būt aptuveni 300. Tas ir, − 7,5 reizes mazāk nekā pagājušajā gadā.

No finanšu viedokļa salīdzinājums izskatās šādi: 2014.gadā ārzemnieki Latvijas nekustamo īpašumu iegādei iztērēja 397,3 miljonus eiro, 2015.gada pirmajos trijos ceturkšņos — 56,4 miljonus eiro. Projicējot pirmo trijos ceturkšņu rezultātus uz visu gadu, var pieņemt, ka summa, ko nekustamo īpašumu īpašnieki varētu saņemt no ārzemniekiem, varētu būt 5,3 reizes mazāka nekā pagājušajā gadā. Tikpat lielā mērā, starp citu, būs samazinājušies arī ieņēmumi no valsts nodevas, kas TUA pretendentiem jāmaksā, reģistrējot darījumu zemesgrāmatā (2 % no iegādātā īpašuma cenas). Taisnības labad atzīmējams, ka šo iztrūkumu var kompensēt vienreizējais maksājums 5 % apmērā no pirkuma summas, kas saskaņā ar jaunajiem noteikumiem stājās spēkā 2014.gada 1.septembrī, valsts budžetā jāiemaksā visiem TUA saņēmējiem.

Darījumu ģeogrāfija rāda, ka laikposmā no 2015.gada janvāra līdz septembra beigām ārzemnieki, kas vēlējās iegūt TUA, nekustamos īpašumus visbiežāk iegādājās Rīgā — 103 objekti (2014.gadā — 1123) un Jūrmalā — 54 (454). Tad ar lielu atstatumu Babītes novads — 11 (46), Cēsu novads — 7 (91), Ozolnieku novads — 6 (111), Ādažu novads — 6 (45), Bauskas novads — 6 (50), Mārupes novads — 5 (47) un Garkalnes novads — 5 (33).

Latvijas TUA uz nekustamo īpašumu iegādes pamata 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos ieguva 752 ārzemnieki (pieprasītājs, viņa laulātais, kā arī nepilngadīgie bērni), bet gadu iepriekš to bija 5311 cilvēku. Diemžēl Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikā netiek iekļauti pretendenti pēc TUA piešķiršanas pamata. Investoru statistiku pēc to pārstāvētajām valstīm var aplūkot tikai apkopoti — nesagrupētu pēc TUA izsniegšanas pamatojuma, kas ietver arī ieguldījumus uzņēmumu statūtkapitālā, banku subordinētajā kapitālā un valsts obligāciju iegādi. Tad, lūk, 2015.gada trijos ceturkšņos (ņemot vērā visus minētos pamatojumus) Latvijas TUA ir saņēmuši 534 Krievijas pilsoņi (pagājušajā gadā — 3974), 116 — Ukrainas (485), 101 — Ķīnas (669), 40 — Uzbekistānas (223), 38 — Kazahstānas (113), 26 — Azerbaidžānas (92), 16 — Ēģiptes (93), 10 — Turkmenistānas (10). Pārējo valstu pilsoņu bija mazāk par desmit. Šīs ainas papildināšanas labad maza piebilde: 2015.gadā starp ārzemniekiem, kas izmantoja iespēju iegūt TUA, ieguldot naudu Latvijā, pirmo reizi parādījās seši Bangladešas pilsoņi, trīs no Mongolijas, trīs Taizemes, viens no Antigvas, viens no Barbudas, un viens Brazīlijas. Pavisam figurē 54 valstis, kuru pilsoņi ir izmantojuši iespēju iegūt Latvijas TUA. Tā ir visai plaša pārstāvniecība, ņemot vērā, ka Latvijas valsts nekādi nereklamē un nevirza starptautiskajā telpā TUA piešķiršanas programmu. Ar to nodarbojas privātās kompānijas.

Imigrācijas likuma grozījumu darbības rezultāti laikposmā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.septembrim

 žurnāls "Kvadrātmetrs" (Nr.223)