Pēc TUA programmas maiņas valsts budžets nesaņem daudzus miljonus eiro

Par to liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati, kurus izanalizējusi Latvijas nekustamo īpašumu asociācijas (LANĪDA).

Pēdējo septiņu mēnešu laikā jaunie nosacījumi ir būtiski ietekmējuši darījumu apjomus ar nekustamo īpašumu, līdz ar to – arī TUA pieprasījumu skaitu un iemaksas valsts budžetā. Pēc PMLP datiem, kopš pērnā gada 1. septembra par darījumiem ar nekustamo īpašumu (par jauno cenu – 250 tūkst. eiro) iesniegti 106 pieteikumi TUA saņemšanai, t.i., par 90 % mazāk pieteikumu nekā bija 2014. gadā līdz jaunā kārtība stājās spēkā, kad kopā 2014. gada septiņos mēnešos tika saņemti vairāk nekā 1200 TUA pieteikumi pēc investīcijām nekustamajā īpašumā.
Kā zināms, pērn septembrī spēkā stājās grozījumi Imigrācijas likumā, kas TUA iegūšanai īpašuma vērtības slieksni paaugstināja līdz 250 000 eiro (iepriekš regulējums noteica, ka TUA pret investīciju nekustamajā īpašumā varēja iegūt pret ievērojami izdevīgākiem nosacījumiem, iegādājoties vienu vai vairākus nekustamos īpašumus vismaz 142 300 eiro vērtībā Rīgā vai 71 150 eiro vērtībā ārpus Rīgas reģiona pilsētām).

Nekustamā īpašuma darījumu aktivitātes samazināšanās valsts budžetā iekasētās naudas apjomu varētu būt samazinājusi par gandrīz 9 miljoniem eiro, liecina veiktie vienkāršotie aprēķini. Tā kā likuma grozījumi kopš septembra paredz arī 5 % iemaksu valsts budžetā no nekustamā īpašuma vērtības, šī valsts nodeva pēdējo 7 mēnešu laikā piemērota 78 darījumiem par kopējo summu 1.11 milj. eiro (PMLP dati).
Ja TUA pieteikumu skaits būtu, piemēram, 2013. gada apmērā, kad investīcijas nekustamajā īpašumā pret TUA iegūšanu kopā sasniedza 297 milj. eiro, valsts budžets no 5 % nodevas 2013. gada septiņos mēnešos būtu papildinājies vidēji par 8.75 miljoniem eiro, nemaz nerēķinot citas nodevas un nodokļus, kas tiek nomaksāti darījuma gaitā, kā arī vēlāk, īpašumu lietojot.
Jāpiebilst, ka TUA programma kopš 2010. gada līdz pērnā gada septembrim ir nodrošinājusi vismaz 30 miljonus eiro jeb 0.5 % no nodokļu un nodevu ieņēmumiem valsts budžetā gadā.

Arī Zemesgrāmatas dati apliecina jūtamu aktivitātes kritumu, jo kopš 2014. gada septembra līdz šā gada martam notikuši nedaudz vairāk kā simt darījumu ar īpašumiem, kuru vērtība ir bijusi/vai pārsniedz 250 000 eiro. Dienesta dati arī liecina, ka martā veikto darījumu skaits (pārdotie īpašumi) vienā darbdienā ir samazinājies par 18.6 % visā Latvijā salīdzinot ar aktivitāti ik dienu visa 2014. gada garumā, bet aktīvākajos darījumu rajonos, kurus visbiežāk izvēlas TUA programmas investori - Rīgā un Jūrmalā - fiksēts kritums attiecīgi par 17.2 % un 48.2 %. Šajos divos reģionos vislielākais aktivitātes kritums piedzīvots tieši pēc pērnā gada septembra: Rīgā pēc septembra bijis par 14.3 % mazāk darījumu, bet Jūrmalā pat par 38.9 % mazāka aktivitāte.

TUA programma kopš tās „iedarbināšanas" 2010. gadā līdz septembra grozījumiem ir sniegusi aptuveni 1.5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un ienesusi budžetā apmēram 30-40 miljonu eiro ieņēmumus gadā, bet tiešā veidā tautsaimniecības izaugsmē nodrošināja 0.4-0.5 % no IKP gadā (pierēķinot netiešo ietekmi, TUA kopējais pienesums bijis aptuveni 350 miljoni eiro).
Analizējot un izvērtējot situāciju citās valstīs, redzams, ka pieprasījums pēc uzturēšanās atļaujām pašlaik ir pietiekami liels un Latvijas TUA programmai nākas konkurēt ar līdzīgām investīciju programmām Eiropā, piemēram, Spānijā, Maltā, Grieķijā un Bulgārijā.