Noturīgs līdzsvars

Visi darījumi ar nekustamo īpašumu mūsu valstī tiek reģistrēti zemesgrāmatas nodaļās. Pēc pēdējām reformām var runāt par septiņām lielākajām vietām, kur saplūst visa informācija – tās ir Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmata, kurā tiek apkopoti dati no galvaspilsētas nekustamo īpašumu tirgus, Rīgas rajona tiesas zemesgrāmata – galvaspilsētas apkārtne, arī Zemgales rajona tiesas, kas atspoguļo situāciju Zemgales nekustamā īpašuma tirgū, Vidzemes rajona tiesas, kas atspoguļo situāciju Vidzemē, un Kurzemes rajona tiesas, kas atspoguļo situāciju Kurzemē, zemesgrāmatas. Vēl divas zemesgrāmatu nodaļas bija Daugavpils tiesā, kas fiksēja situāciju ar nekustamajiem īpašumiem Daugavpilī un tās apkārtnē, un Rēzeknes tiesā, kas fiksēja situāciju ar nekustamajiem īpašumiem Rēzeknē un tās rajonā. Visās zemesgrāmatās, izņemot Rēzeknes tiesas nodaļā, pirkuma līgumu reģistrācijas statistika 2022. gadā izrādījās sliktāka nekā 2021. gadā. Taču tā bija labāka nekā 2019. gadā pirms Covid, kad nekustamā īpašuma tirgus pēdējo reizi darbojās dabiskos apstākļos, bez tādu globālu ārējo faktoru ietekmes kā pandēmija vai karš Ukrainā.

Pievērsīsimies skaitļiem. Vispārējā statistika par nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas darījumiem Latvijā pēdējo četru gadu laikā ir šāda: 2022. gadā īpašniekus mainījuši 52 752 objekti (mīnus 6,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), 2021. gadā – 56 502 (+ 11,1%), 2020. gadā – 50 839 (+1,9%) un 2019. gadā – 49 890 (+1,6%). Ja salīdzina pagājušo gadu ar 2019. gadu pirms Covid, tad darījumu skaita pieaugums ir par 5,7%.

Hipotekārās ķīlas līgumu nodrošinājuma pieteikumu reģistrācijas datu analīze (24 561 gadījums) liecina, ka Latvijā pērn ar hipotekāro kredītu piesaisti veikti 46,6% no visiem darījumiem. Būtisku atšķirību šajā aspektā nav: tas ir nedaudz mazāk nekā 2019. gadā reģistrētais rādītājs, kas bija 47,6%.

Rīga joprojām ir darījumiem bagātākais reģions Latvijā. Pērn Rīgā iegādāti 15 104 dažādi nekustamie īpašumi. Tas ir nedaudz par 3,5% mazāk nekā 2021. gadā (15 645 pārdošanas darījumi), bet gandrīz par 10% vairāk nekā 2020. gadā (13 734 darījumi) un par 0,8% nekā 2019. gadā (14 982 darījumi). Runājot par galvaspilsētnieku aktivitāti 2022. gadā, ir vērts atzīmēt vienu negaidītu pārsteigumu – decembris izrādījās produktīvākais mēnesis. Lai arī decembrī bija Ziemassvētku un Jaungada kņada, Latvijas galvaspilsētā īpašniekus mainīja 1 483 nekustamie īpašumi. Tas saistīts ar to, ka tieši gada beigās bija vienlaicīgas nodošanas ekspluatācijā un reģistrācijas periods daudzu jauno projektu dzīvokļu pircējiem tādos attīstītājos kā Merks, YIT un Bonava... Attiecībā par kredītiem jāsaka, ka pērn Rīgas zemesgrāmatā tiesneši fiksējuši 9 434 jaunus pieteikumus aizdevuma līgumu nodrošināšanai, un tas ir 62,5% no pārdošanas apmēra. Tas ir gandrīz identiski 2019. gada rezultātam - 62,7%.

Uz Covid perioda aktivitātes uzplaukuma fona visvairāk pirkumos iesaistīti galvaspilsētas apkaimes iedzīvotāji. 2021. gadā Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatā veikti 10 122 darījumu ieraksti, 2022. gadā tikai 8 646. Tas ir par 14,6% mazāk. Taču arī uz 2020. un 2019. gada rādītāju fona (attiecīgi 8 513 un 8 107 pirkuma līgumi) aina ir visai pozitīva – +1,6% un +6,6%. Ar hipotekārajiem kredītiem saistīto darījumu īpatsvars Rīgas apkaimē pieaudzis no 47,3% 2019. gadā līdz 52,6% 2022. gadā.

2022. gadā Zemgales rajona tiesas zemesgrāmatā tika ierakstīti 8 267 darījumi (jeb mīnus 9,3% salīdzinājumā ar 2021. gadu). Pircēju aktivitāte šajā reģionā pērn bija nedaudz sliktāka nekā 2020. gadā (8 591 pārdošanas darījums) – -3,1%. Salīdzinot ar 2019. gadu (7 720 pirkuma darījumu), novērojams pieaugums – +7,1%. Zemgale izrādījās tas valsts mērogā retais reģions, kurā palielinājies par saviem līdzekļiem veikto pirkumu īpatsvars. 2019. gadā Zemgales rajona tiesas zemesgrāmatā reģistrēti 3 834 jauni hipotēkas līgumi (49,7% no statistikā minētās pārdošanas), 2022. gadā – 3 305 (gandrīz 40%).

Vidzemes reģionā pērn pabeigti 6 243 nekustamo īpašumu pārdošanas darījumi, un tas ir par 7,3% mazāk nekā 2021. gadā (6 734). Taču 2022. gads bija par 3,7% labāks par 2020. gadu (6 018 darījumu) un par 12,7% labāks par 2019. gadu (5 537 darījumi). Pērn šajā reģionā ar hipotēku piesaisti notikuši 46,5% darījumu, gandrīz tikpat cik pirms četriem gadiem (47,4%).

Ja neņem vērā 2021. gadu, tad Kurzemes nekustamo īpašumu tirgus ir bijis ļoti tuvu absolūtai stabilitātei. 2022. gadā Kurzemes rajona tiesas zemesgrāmatā ierakstīti 6 232 (-6,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) ieraksti par nekustamo īpašumu īpašnieku maiņu, 2021. gadā – 6 654 (+7,8%), 2020. gadā – 6 174 (+0,7%), 2019. gadā – 6 132 (+1,2%). Kredītus izmantojošo darījumu īpatsvars mainījies šādi: 2022. gadā – 35,4%, 2019. gadā – 38,7%.

Latvijas otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī kopā ar tās apkārtni pērn veikti 4 643 nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas darījumi. Tas ir par 6,5% mazāk nekā 2021. gadā un par 4,9% un 5,1% vairāk nekā 2020. un 2019. gadā. Daugavpils un Latgale kopumā atšķiras ar to, ka lielākā daļa pirkumu tiek veikta par saviem līdzekļiem, neņemot kredītus. 2022. gadā Daugavpils tiesas zemesgrāmatā veikti ieraksti par 1 086 jaunām hipotēkām (23,4% darījumu), bet 2019. gadā – 970 (22%).

Un visbeidzot Rēzeknes tiesas statistika Rēzeknē kopā ar tās apkārtni: 2022. gadā – 3617 pārdošanas līgumi, 2021. gadā – 3 267, 2020. gadā – 3 384, 2019. gadā – 2 995. Jauni hipotēkas līgumi 2022. gadā reģistrēti 1 084 reizes, bet 2019. gadā – 751. Tātad Rēzeknē biežāk ņemti hipotekārie kredīti, taču kopā ar citiem darījumiem šī rādījuma īpatsvars nav tik būtisks kā citos reģionos.

varianti.lv