Nevienmērīgā elpošana

Savukārt Latvijas reģioni šā gada pirmajos deviņos mēnešos kopumā ir spējuši sasniegt pozitīvus rādītājus. Tomēr, sākoties jaunam pandēmijas vilnim un parādoties dažādiem ierobežojošiem pasākumiem, vienmērīgi un pārliecināti elpot Latvijas nekustamā īpašuma tirgum pagaidām neļauj nenoteiktība.

Pirmais rudens mēnesis galvaspilsētas nekustamā īpašuma tirgū iezīmējas ar jūtamu pārdošanas darījumu skaita pieaugumu. Rīgas pilsētas zemesgrāmatā augustā reģistrēti 1 089 pirkuma līgumi, septembrī – 1 303. Šis rezultāts ir kļuvis par labāko 2020.gadā. Pircēju rosīšanās bija tik aktīva, ka pārspēti pat pagājušā gada rādītāji, kad Latvijas galvaspilsētā katru mēnesi fiksēja vidēji 1 248 dzīvojamās un komerciālās nozīmes objektu pārdošanas darījumus. Oktobris tirgum arī kļuva ne mazāk patīkams – noticis 1 361 darījums.

Taču, lai arī ir pozitīvs lokālais fons, krist eiforijā Rīgas rādītāji pagaidām neļauj: 2020.gada pirmie deviņi mēneši kopumā ir uzrādījuši sliktākus rezultātus nekā pagājušais gads – 9 597 pirkuma darījumi šogad attiecīgi pret 11 418 darījumiem iepriekšējā gadā. Tas ir par 16% mazāk. Galvenais pārdošanas darījumu samazināšanās iemesls, protams, ir ārkārtas situācija, kas Latvijā bija laikaposmā no 13.marta līdz 9.jūnijam. Tieši stingrie distancēšanas pasākumi un psiholoģiskais svārstīgums pavasarī radīja jūtamu galvaspilsētas nekustamā īpašuma darījumu skaita samazinājumu. Tas parādījās arī statistikas datos.

Fiksēts, ka proporcionāli pirkuma darījumu skaita samazinājumam Rīgā samazinājies reģistrējamo jauno hipotekāro līgumu skaits. Laikaposmā no 2020. gada janvāra līdz septembra beigām galvaspilsētas zemesgrāmatā ierakstīti 6 059 lūgumi par hipotēkas nostiprināšanu. Tas ir par 16% mazāk (identiski kā ar pirkuma darījumiem) nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, kad reģistrēja 7 239 jaunus hipotekāros līgumus. Šo rādītāju elementārs salīdzinājums liecina, ka gan pirms gada, gan tagad galvaspilsētas īpašuma pirkumu daļa, kas piesaista hipotekāro kreditēšanu, paliek gandrīz nemainīga un ir tuvu 63%.

Rīgas apkaimē 2020.gadā pieprasījums pēc nekustamā īpašuma bija stabils – bez īpašām pārmaiņām, un pavasara pandēmija tam nav nodarījusi būtisku kaitējumu. Pat pretēji, viltīgais vīruss palīdzēja galvaspilsētas priekšpilsētām – cilvēki citādāk paskatījās uz ārpilsētu kā vietu, kur, kā izrādījās, ir patīkamāk un labāk atrasties pašizolācijā. Rīgas rajona zemesgrāmatas dati par septembri - 864, par oktobri – 906 pirkuma līgumi. Tik labs pārdošanas darījumu skaits galvaspilsētas apkaimē nav fiksēts kopš 2017.gada vasaras. Bet pirmajos deviņos mēnešos Rīgas rajonā, ņemot vērā pirkuma līgumus, savus īpašniekus nomainīja 6 134 nekustamie īpašumi. Lai arī tas ir pavisam nedaudz, tomēr augstāks rādītājs nekā 2019.gada attiecīgajā periodā (6 069). Pieaugums vērojams arī jauno hipotekāro līgumu statistikā - 2 910 līgumu šogad, bet 2 869 – pagājušajā gadā. Izrādās, ka Rīgas rajonā hipotekāro aizdevumu izmanto mazāk nekā puse (47%) no visiem pārdošanas darījumiem.

Vēl mazākam pircēju skaitam 2020.gada pirmajos trijos ceturkšņos bija nepieciešams aizņēmums, veicot darījumus Jūrmalā. Šeit, iegādājoties īpašumu, hipotekāro kredītu izmantoja 35%. Analizējot situāciju kūrorta nekustamā īpašuma tirgū, secināms, ka laikaposmā no janvāra līdz septembrim (ieskaitot) noslēgti 894 pārdošanas darījumi (septembrī - 116), un tas ir par 10 % zemāks rādītājs, salīdzinot ar pagājušā gada rezultātiem. Īpaši vēlamies uzsvērt, ka oktobrī Jūrmalā savus īpašniekus nomainīja 145 nekustamā īpašuma vienības. Tas ir augstākais rādītājs kopš 2018. gada janvāra.

Arī otrajā Latvijas lielākajā pilsētā – Daugavpilī - šogad vislabākie bija septembris (440) un oktobris (477). Pirmo deviņu mēnešu rezultāti bija šādi: 3 195 pārdošanas darījumi 2020. gadā, bet iepriekšējā gadā – 3 170. Hipotēkas nostiprināšanas lūgumi – attiecīgi 738 un 679. Tādējādi Daugavpilī un tās apkārtnē lielākā daļa pircēju veic darījumus, izmantojot personīgos līdzekļus.

Diezgan jūtami šogad ir pieaudzis pārdošanas darījumu skaits Rēzeknē un tās apkārtnē. Pirms gada pirmajos trijos ceturkšņos zemesgrāmatā veikti 2 145 ieraksti par pirkuma līgumiem, šogad – 2 443. Septembra (345 darījumi) un oktobra (335 darījumi) rezultāti ir labākie pēdējo gadu laikā.

Kā jau iepriekš rakstīja žurnāls m2 un portāls varianti.lv, visnesāpīgāk (tas kļuva skaidrs vēl vasarā) pavasara Covid-19 pandēmiju izjuta reģionālo nekustamo īpašuma tirgu lielākā daļa. Vidzemes rajona tiesas zemesgrāmatā (kurai piederīga Valmiera, Cēsis, Salacgrīva, Smiltene …) septembrī fiksēti 598 pārdošanas darījumi (2020. gada labākais rezultāts), deviņos mēnešos - 4 426 pārdošanas darījumi. Pirms gada attiecīgajā periodā notika 4 002 darījumi. Šogad pieaugums sasniedza 10,6%. Ar hipotekārā aizdevuma piesaisti šajā reģionā ir veikts 41% pirkumu darījumu. Oktobrī tika reģistrēti 586 pārdošanas darījumi.

Zemgales rajona tiesas zemesgrāmatā (Jelgava, Bauska, Ogre, Krustpils…) septembrī nav fiksēti rekordi. Tomēr 2020.gada deviņu mēnešu rādītājs (6 272 pirkšanas līgumi) ir par 9,2% augstāks nekā 2019. gadā (5 745). Šī gada rekords reģistrēts oktobrī – 880 darījumi. Savukārt lūgumu skaits par jaunas hipotēkas nostiprināšanu samazinājās no 2 807 pagājušajā gadā līdz 2 223 lūgumiem 2020.gadā.

Nekustamā īpašuma tirgus aktivitāšu pārskatu noslēdz Kurzemes rajona tiesas zemesgrāmatas rādītāji, kur statistiku veido arī Liepāja un Ventspils. Šeit trīs ceturkšņos veikti 4 479 pirkuma darījumi. Tas ir par 136 darījumiem jeb 3% mazāk nekā 2019.gadā. Savukārt jauno hipotēku nostiprināšanas rādītāji pieauga no 1 800 pagājušajā gadā līdz 1 851 šogad. Kurzemes rajona tiesas zemesgrāmata septembrī un oktobrī apstiprināja attiecīgi 608 un 616 darījumus. Tas ir labākais sniegums pēdējos 2 gados.

 

Ņemot vērā tendences, var prognozēt, ka arī Kurzemes reģions līdz gada beigām darījumu skaita ziņā var uzrādīt pozitīvu rezultātu. Bet daudz kas, līdzīgi kā Latvijā kopumā, būs atkarīgas no tā, pēc kura scenārija attīstīsies situācija ar pandēmiju 2020.gada pēdējos mēnešos. Ja izdosies izvairīties no stingriem ierobežošanas pasākumiem, tad Latvijas nekustamā īpašuma tirgū īpaši negatīvu izmaiņu nevajadzētu būt. Bet, ja mūsu valsts iedzīvotāji atkal jutīs neskaidrību un satraukumu, pārdošanas darījumu skaits samazināsies, jo daudzi atkal nolems nogaidīt. Tas atkal veidos atlikto pieprasījumu. Tā ir aksioma: nekustamā īpašuma tirgus vislabāk jūtas miera periodā, kad ap to neplosās spēcīgas emocijas.

varianti.lv