Nepārkarstot un neatdziestot

Galvaspilsētas nekustamā īpašuma tirgus virzās pozitīvā virzienā, nedemonstrējot nekādas rezonanses un jo vairāk – ažiotāžas tendences. Visi procesi tajā norisinās rāmi. Spriežot pēc žurnāla M2 un portāla varianti.lv veiktajiem aprēķiniem, 2019.gada pirmajā pusgadā zemesgrāmatā ir reģistrēti 7646 pirkšanas pārdošanas līgumi. Sausie skaitļi rāda, ka galvaspilsētā, salīdzinot ar analoģisku iepriekšējā gada periodu, komerciālu un dzīvojamo objektu, kā arī gruntsgabalu ir pārdots par 9,2 % vairāk. Skaitlis ir visai solīds. Tajā pašā laikā, mūsuprāt, tas nav pietiekams pamats, lai runātu par vētrainiem uzplūdiem, lai arī 2019.gada pirmā pusgada darījumu skaita rādītājs ir šī gada desmita līdz šim labākais rezultāts. Lieta tā, ka tas ir visnotaļ salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem. Spriediet paši – 2017.gada pirmajā pusgadā Rīgā tika sekmīgi pārdoti 7212 dažādu nekustamā īpašuma objektu, 2016.gadā – 7449. Tas nozīmē, ka 2019.gada pirmā pusgada rādītāju atšķirība nav nemaz tik būtiska. Tas tad arī ļauj novērtēt, ka Rīgas nekustamā īpašuma tirgus pašreizējais stāvoklis ir dzīvīgs un mierīgs – bez kādiem iemesliem negatīviem pārdzīvojumiem vai īpaši pozitīvām gaidām. Šodien vērojamā situācija ir tālu no 2006.-2007.gada vētrainajiem notikumiem, kad to pirmajos pusgados Rīgā tika reģistrēti attiecīgi 10 430 un 10467 darījumi ar nekustamajiem īpašumiem. Pēc tam sekoja cenu burbuļa plīšanas peripetijas.

Nedaudz mērenāka situācija šī gada pirmajā pusgadā ir fiksēta Rīgas rajonā. Šeit īpašniekus ir mainījuši 3974 nekustamie īpašumi. Atšķirības, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir nenozīmīgas. Pagājušajā gadā laika periodā no janvāra līdz jūnija beigām zemesgrāmatā ir reģistrēti 4013 darījumu, 2017.gadā – 4327. Vēsturiski rekordlielie pirmo pusgadu tirdzniecības rezultāti šajā rajonā, līdzīgi kā visā valstī, ir 2006. un 2007.gadā – attiecīgi 6083 un 6093 darījumi. Nez vai tuvākā nākotnē šie skaitļi tiks atkārtoti.

Pētot Zemesgrāmatas Rīgas rajona nodaļas statistiku, īpaša uzmanība pievēršama Jūrmalai: sešu mēnešu laikā tur ir reģistrēti 667 nekustamo īpašumu pirkšanas pārdošanas darījumi. Šis rādītājs ir praktiski identisks pagājušā gada rādītājam. Uz šī fona izceļas 2017.gads ar 748 darījumiem. Savukārt 2016.gads iekļaujas vidējo rādītāju robežās – 652 darījumi. Tas viss ir krietni pieticīgāk nekā 2006. un 2007.gada labākie rādītāji − tad Latvijas galvenajā kūrortā tika pārdoti attiecīgi 1152 un 1048 nekustamie īpašumi.

Vislielākā pircēju aktivitāte reģionu centros ir fiksēta Daugavpilī. Šeit 2019.gada pirmajā pusgadā ir notikuši 920 darījumu, un tas ir par 16,4 % vairāk nekā gadu iepriekš (790 darījumu). Tomēr, līdzīgi kā galvaspilsētā, šī gada rezultāts Latvijas otrajā lielākajā pilsētā īpaši neatšķiras no 2017. un 2016.gada rādītājiem – attiecīgi 887 un 878 darījumi. Pirms-krīzes gados to pirmajos sešos mēnešos šie rādītāji bija attiecīgi 1286 un 1279 darījumi.

Pārsteidzoši nemainīgs nekustamā īpašuma tirgus ir vērojams Latvijas trešajā lielākajā pilsētā – Liepājā. 2019., 2018., 2017. un 2016.gada pirmajā pusgadā tirdzniecības rādītāji atšķiras tikai 28 (!) pirkšanas pārdošanas līgumu robežās. Attiecīgi 807, 798, 782, un 779 darījumi. Interesanti ir tas, ka Liepājas nekustamā īpašuma pašreizējā tirgus aktivitāte procentuāli visai maz atšķiras no maksimālās aktivitātes 2006. un 2007.gadā fiksētajiem rādītājiem: attiecīgi 1072 un 894 darījumi.

Jelgavā laikaposmā no šī gada sākuma līdz jūnija beigām ir notikuši 524 nekustamo īpašumu pirkšanas pārdošanas darījumi, pagājušā gada pirmajā pusgadā – 609. Savukārt 2017. un 2016.gada rādītāji ir attiecīgi 555 un 576 darījumi. Šeit atšķirība, salīdzinot ar 2006. un 2007.gadu, ir pat divkārt lielāka: attiecīgi 1337 un 1306 darījumi.

Ostas pilsētā Ventspilī, kur daļu pieprasījuma veido arī pircēji no Lietuvas un Baltkrievijas, šī gada pirmajā pusgadā ir reģistrēti 376 darījumi. Iepriekšējo trīs gadu rādītāji ir attiecīgi 338, 331 un 339 darījumi. Arī šeit ir vērojama stabilitāte. Savukārt 2006. un 2007.gada pirmā pusgada aktivitātes rādītāji nekustamā īpašuma tirgū bija attiecīgi 523 un 541 darījums.

Rēzeknē šī gada pirmajā pusgadā ir notikuši 328 darījumi, un tas ir tikai par 13 darījumiem mazāk kā 2018.gadā. 2017. un 2016.gada rādītāji ir attiecīgi 366 un 322 darījumi, bet 2006. un 2007.gada rezultāti − attiecīgi 394 un 370 darījumu.

Nu, un visbeidzot pilsētā, kuras nekustamā īpašuma tirgū ir acīmredzams mājokļu deficīts, – Valmierā, kur pašvaldība mēģina apmierināt pieprasījumu, izmantojot īres dzīvokļus jaunajos projektos, 2019.gada pirmajā pusgadā ir notikuši 189 pirkšanas pārdošanas darījumi. Iepriekšējā gadā ir notikuši 198 darījumi, 2017.gadā – 167, 2016.gadā – 193. Tā dēvētajos treknajos gados Valmierā tirgojās rosīgāk: 390 darījumu 2006.gadā un 328 darījumi – 2007.gadā.

varianti.lv