Ekonomika noskaņota stabilitātei

– Kā jūs raksturotu Latvijas tuvāko (3-5 gadu griezumā) ekonomikas perspektīvu vispirms jau no makroekonomiskā un, protams, arī no mikroekonomiskā viedokļa. Žurnāls atgādina, ka vēl pirms pāris gadiem gan vairāki vietējie, gan ārvalstu eksperti prognozēja Latvijai ekonomikas kritumu, tomēr redzam, ka tas tā nav un drīzāk ir izaugsme. Kas veido šo izaugsmi, un cik tā ir īsta?

 

– Sāksim ar vēsturisko situāciju. Latvijas ekonomikas izaugsme no 2011. līdz 2013. gadam sasniedza vidēji 4,4% ik gadu. 2014. gadā IKP pieauga par 2,4%. Lēnāku izaugsmi noteica vājā izaugsme ES un ekonomiskās situācijas pavājināšanās Krievijā. Tomēr, lai arī bija saspringta ģeopolitiskā situācija reģionā, 2015. gadā Latvijas ekonomika turpināja augt. 2015. gadā Latvijas IKP turpināja pieaugt un sasniedza 2,7%. Pērn turpināja augt iekšzemes pieprasījums. Salīdzinoši straujais vidējās darba samaksas kāpums un zemā inflācija veicināja privātā patēriņa pieaugumu: 3,3%. Savukārt investīciju dinamika 2015. gadā bija mērena (+ 2,6%). Augot valsts budžeta izdevumiem, 2015. gadā turpināja augt arī sabiedriskais patēriņš (+ 3,1%).

 

Pēdējos gados zemais pieprasījums ārējos tirgos ir ietekmējis eksporta dinamiku, un tā kļuvusi lēnāka. Bet vēlos atzīmēt, – lai arī 2015. gadā eksports uz Krieviju ievērojami saruka, kopējais Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoms nav samazinājies, pat nedaudz palielinājies - par 1%. Šo pieaugumu galvenokārt nodrošināja pakalpojumu eksports, savukārt preču eksporta apjoms ir palicis praktiski nemainīgs.

 

Nozaru griezumā stabila izaugsme 2015. gadā bija vērojama apstrādes rūpniecībā (+ 4,3%), kur lielākais ieguldījums bija metālapstrādes un kokapstrādes nozaru izaugsmei. Stabili auga arī tirdzniecības pakalpojumi –  +3,7% pret pagājušo gadu. Labi pieauguma tempi bija izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumiem – atbilstoši par 6% un 3,3%. Turpretim transporta pakalpojumu un būvniecības apjomi atpalika no 2014.gada rādītājiem. 

 

Runājot par Latvijas tautsaimniecības izaugsmi 2016. gadā, to, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, galvenokārt noteiks iekšējā pieprasījuma attīstība. To nodrošinās algu kāpums un bezdarba samazināšanās.  Protams, turpmākajai ekonomikas attīstībai būtiska nozīme ir investīcijām. Privāto investīciju dinamika joprojām ir ļoti lēna, bet pieaugošā no jauna izsniegto kredītu tendence rada lielāku optimismu šajā sakarībā. Savukārt sabiedriskā sektora investīcijas ir cieši saistītas ar ES struktūrfondu apgūšanas cikliskumu plānošanas periodā. To labāka apguve ir nozīmīgs ieguldījums ne tikai ilgtermiņa izaugsmē, bet arī apguves gada iekšējā pieprasījuma veicināšanā un izaugsmē.

 

Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2016.gadā, neraugoties uz vājo ārējo pieprasījumu, IKP pieaugums Latvijā var sasniegt 3,2 procentus.

 

– Kas notiek ar algām?

 

– Turpinoties ekonomikas izaugsmei, situācija darba tirgū uzlabojas – vidēji 2015.gadā nodarbināto skaits palielinājās par 1,3% un sasniedza 896 tūkstošus iedzīvotāju jeb 60,8% no iedzīvotāju kopskaita (vecumā 15 līdz 74 gadiem). Pieaugot nodarbinātībai, rūk arī bezdarba līmenis – 2015. gadā tas samazinājās līdz 9,9%. Pērn darba meklējumos bija 98,2 tūkstoši iedzīvotāju – par 9,5 tūkstošiem mazāk kā 2014. gadā.

 

Sagaidāms, ka situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, tomēr uzlabojumi kļūs arvien mērenāki. No vienas puses to ietekmēs augstāks bāzes efekts darba tirgū, no otras puses – negatīvās demo-grāfijas t

 

endences. Paredzams, ka nodarbināto skaits 2016. gadā palielināsies par 0,9% pret 2015. gadu. Tikmēr bezdarba līmenis 2016. gadā varētu samazināties līdz 8,7 procentiem vidēji.

 

Priecē, ka tas notiek, esot darba samaksas pakāpeniska palielinājuma fonam. 2012. un 2013. gadā tā pieauga attiecīgi par 3,7% un 4,6%, 2014. gadā – par 6,8%. Straujš atalgojuma pieaugums bija vērojams arī 2015. gadā – 3. ceturksnī vidējā bruto alga palielinājās par 7,3% pret 2014. gada atbilstošo periodu un sasniedza 829 eiro. Augstākais atalgojums saglabājās Rīgas reģionā – 937 eiro, bet zemākais Latgales reģionā – 575 eiro.

 

Augstākais atalgojuma līmenis saglabājās finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu nozarē – vidēji 1 689 eiro mēnesī. Pēdējo trīs gadu laikā reālās algas pieaugumu galvenokārt noteicis straujais nominālās algas pieaugums, mazākā mērā patēriņa cenu izmaiņas.

 

– Vērtējot Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas, nevar apiet nodokļu politiku. Gan no uzņēmēju, gan arvalstu investoru, gan dažādu interešu organizāciju puses, pat no OECD izskan pārmetumi, ka Latvijai nav stabilas ilgtermiņa nodokļu politikas. Nodokļu izmaiņas notiek burtiski budžeta vajadzību kontekstā un katru gadu liek uzņēmējiem saspringti gaidīt, ko jaunu ierēdņi un politiķi izdomās. Žurnālu  un portālu varianti.lv interesē ekonomikas ministra viedoklis par šo situāciju – vai tā neliek šķēršļus ekonomikas attīstībai un, kas ir īpaši svarīgi, –  ārvalstu investīciju piesaistei?

 

– Uzņēmējdarbības vidi Latvijā un potenciālos ārvalstu investorus negatīvi ietekmē pārāk biežas izmaiņas ne tikai ar nodokļiem saistītajos normatīvajos aktos, bet arī citas nopietnas pārmaiņas uzņēmējdarbības vides regulējumā. Mana šī gada prioritāte ir rast instrumentus, kā vairāk sekmēt tieši mazo uzņēmējdarbību un īpaši mikro- uzņēmējdarbību. Tāpēc Ekonomikas ministrija līdz š.g. septembrim piedāvās valdībai priekšlikumus grozījumiem  normatīvajos aktos šajā jomā.

 

Vērtējot uzņēmējdarbības uzsākšanas ekosistēmu, esam secinājuši, ka šobrīd ir augsts darbaspēka nodokļu slogs uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā, taču ir daudz inovatīvu ideju, laba valsts un privātā sektora infrastruktūra un pieejams atbilstošs finansējums. Vienlaikus konstatēta virkne problēmu ar tirgus vajadzībām neatbilstošu tiesisko regulējumu.

 

Šobrīd atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai tās sākotnējā attīstības posmā ir sadalīts 3 segmentos, ņemot vērā to darbības specifiku:

 

- strauji augošie (tehnoloģiskie) uzņēmumi – augsta riska biznesa projekti;

 

- uzņēmējdarbības uzsācēji, kuru darbība ar laiku paplašinās;

 

- life-style biznesa uzņēmumi jeb mikro uzņēmumi, kuru darbība attīstās līdz noteiktam līmenim, rezultātā tiek gūti ienākumi savas labklājības līmeņa nodrošināšanai (t.s. ģimenes uzņēmumi).

 

Ekonomikas ministrijā šobrīd darbu sākusi darba grupa, kurā piedalās Finanšu , Labklājības ministrijas , LTRK, LDDK, ALTUM, Labs of Latvia, Nodokļu maksātāju tiesību asociāciju pārstāvji. Grupa izstrādā atbalsta modeli iepriekšminēto uzņēmumu attīstības sekmēšanai, vienlaikus pēc iespējas novēršot ēnu ekonomikas un negodīgas uzņēmējdarbības gadījumus. Ir paredzēts pārvērtēt ne tikai nodokļu stimulus un turpmākos grāmatvedības prasību uzskaites un deklarēšanas atvieglojumus šīs kategorijas uzņēmumiem, bet arī pārskatīt atsevišķas Komerclikuma normas un uzņēmējdarbības izbeigšanas tiesiskā regulējuma jautājumus.

 

– Kā Latvijai, vērtējot no Ekonomikas ministrijas viedokļa, sokas ar ārvalstu investīciju piesaisti?

 

– Ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsmas pēdējos gados ir mērenas, kas liecina par ārvalstu investoru piesardzību. Pēdējo trīs gadu laikā piesaistītās ĀTI plūsmas vidēji gadā bija 3% no IKP līmenī. Šo plūsmu straujāku pieaugumu bremzē nenoteiktība saistībā ar ģeopolitiskajiem satricinājumiem. Saskaņā ar starptautisko investīciju bilanci 2015.gada septembra beigās uzkrātās ĀTI Latvijas ekonomikā sasniedza 13,143.4 milj. eiro (54,2% līmenī no IKP). Salīdzinot ar iepriekšējā gada septembra beigām, tās pieauga gandrīz par 3,5%.

 

Nozaru struktūrā lielāks uzkrāto ĀTI īpatsvars ir ieguldījumiem banku starpniecībā, darījumos ar nekustamo īpašumu un apstrādes rūpniecībā. Lielākā ieguldītājvalsts Latvijas ekonomikā ir Zviedrija. 2015. gada septembra beigās Zviedrijas uzņēmēju investīcijas veidoja gandrīz

 

20% no kopējām uzkrātajām ĀTI. Pārsvarā tās bija investīcijas finanšu starpniecībā.

 

Portfeļieguldījumu daļa pēdējos trīs gados nepārtraukti mainās. Portfeļieguldījumu plūsmu svārstības būtiski ietekmē banku sektora bilanču stabilizācijas darījumi, kā arī valsts ārējā parāda restrukturizācija. 2014.gadā portfeļieguldījumu konts bija negatīvs – 0,4% līmenī no IKP. 2015. gada deviņos mēnešos, saistībā ar aktīvu pieaugumu finanšu sektorā portfeļieguldījumu bilance bija pozitīva – 6,7% līmenī no IKP. Joprojām nozīmīgas svārstības ir vērojamas “citu investīciju” postenī. 2013. gadā citu investīciju pozitīvā bilance bija 1% no IKP, bet 2014. gadā tā palielinājās līdz 4,6% no IKP. Savukārt 2015.gada deviņos mēnešos citu ieguldījumu konts bija negatīvs – 7,4% no IKP. Citu investīciju bilances svārstības pārsvarā ir saistītas ar finanšu sektora stabilizācijas pasākumiem un valsts sektora parādu restrukturizācijas politiku. Latvijas kopējais bruto ārējais parāds saglabājās salīdzinoši augstā līmenī. Kā liecina Latvijas starptautisko investīciju bilances dati, 2015.gada septembra beigās bruto ārējais parāds bija 144,3% līmenī no IKP.

 

– Vai Ekonomikas ministrijai ir savs stratēģiskais skatījums, plāns Latvijas attīstībai kaut vai vidējā termiņā? Mēs vēlētos uzzināt šī skatījuma, plāna galvenās nostādnes.

 

Ņemot vērā, ka ekonomiskās izaugsmes temps joprojām saglabājas mērens (2015. gadā IKP pieauga par 2,7 %), Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta izaugsmes iespējām un ārvalstu tiešo investīciju piesaistes nodrošināšanu. Tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību. Viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem IKP pieauguma nodrošināšanai ir eksporta veicināšana, izmantojot pieejamos finanšu un nefinanšu instrumentus, kurus piedāvā gan valsts institūcijas, gan izmantojot ES fondu sniegtās iespējas.

 

Tā kā ārvalstu investīciju apjoms joprojām nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni, investīciju piesaistes veicināšanai nepieciešama aktīva sadarbība starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, pastāvīgajām pārstāvniecībām ārvalstīs, kā arī citām nozaru ministrijām Latvijas kā stabilas investīciju vides pozicionēšanā ārvalstīs.

 

2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periods paver iespēju investēt 4,4 miljardus eiro Latvijas izaugsmē. Ekonomikas ministrijas aktivitātēs vien būs pieejami aptuveni 770 miljoni eiro. 2016. gadā tiks turpinātas vai uzsāktas tādas ES fondu aktivitātes kā Jaunu produktu ieviešana ražošanā (atbalsts iekārtu iegādei), Starptautiskās konkurētspējas veicināšana (nacionālie stendi, t.sk. ārējo tirgu apgūšana (dalība izstādēs)), nodarbināto apmācības, kompetences centri, biznesa inkubatori un daudzdzīvokļu māju siltināšana.

 

Vēl efektīvāka investīciju piesaistes nodrošināšana nepieciešams spēcīgajos tautsaimniecības sektoros, identificējot nišas ar investīciju potenciālu, vērtējot Latvijas priekšrocības, t.sk. pieejamo infrastruktūru un darbaspēku. Balstoties uz sektoru analīzes rezultātiem, jāsagatavo pilnvērtīgi un perspektīvi piedāvājumi potenciālajiem ārvalstu investoriem, un jāveic aktīvs darbs investoru uzrunāšanā. Ir nepieciešama konkurētspējīga publiska investīciju projektu portfeļa izveide. Izveidots konkurētspējīgs publisks investīciju projektu portfelis, nodrošinot vienotu valsts un pašvaldību piedāvājumu vietējiem un ārvalstu investoriem nozarēs ar augstu potenciālu, kvalificētu darba-spēku un pieejamu infrastruktūru.

 

Pašvaldības aizvien vairāk apzinās investīciju piesaistes procesa nozīmīgumu, par ko liecina augošais noslēgto līgumu skaits starp pašvaldībām un LIAA investīciju piesaistes procesa īstenošanai. Lai sekmētu efektīvāku investīciju piesaisti tautsaimniecībai, nepieciešams palielināt pašvaldību lomu un motivāciju investīciju piesaistes procesā.

 

Lai mazinātu darbaspēka iztrūkumu, nepieciešama kompleksa darba tirgus politika, un vispirms jau – jāmazina neatbilstības starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. Ir nepieciešams nodrošināt atbalstu uzņēmumiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, kā arī zināšanu un tehnoloģiju pārneses aktivitātēm, t. sk. uzlabojot pētniecības un uzņēmējdarbības sektoru sadarbību kopīgu projektu īstenošanai. Šajos darbības virzienos ministrija ir paredzējusi novirzīt gandrīz 170 milj. EUR ES struktūrfondu finansējuma.

 

Svarīgi nodrošināt, ka ES fondu investīcijas ir ilgtspējīgas un to mērķtiecīga ieguldīšana privātajā sektorā veido vidi, kas spēs funkcionēt arī pēc ES struktūrfondu finansējuma beigām. Tāpēc mums ir svarīgi veikt ES fondu ieguldījumu rezultātu pārvaldību, tādējādi nodrošinot sasaisti ar Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu.

 

Uzņēmējdarbības uzsācējiem un attīstītājiem iespējams piesaistīt finansējumu gan agrīnās un attīstības stadijas biznesa projektu attīstīšanai, gan nodrošināta iespēja izmantot agrīnās fāzes riska finansējumu (sēklas finansējumu), gan klasisko riska kapitāla finansējumu. Biznesa uzsācēju zināšanu un iemaņu attīstīšanai tiek rīkotas apmācības un konsultācijas biznesa plānu sagatavošanai un realizācijai. Šajā sakarībā burtiski pirms pāris dienām valdība apstiprināja normatīvo regulējumu, lai turpmākos astoņus gadus komersantu atbalstam finanšu instrumentu veidā būtu sasniedzami 126 milj. eiro ES struktūrfondu finansējuma.

 

Notiek aktīva jaunā nodokļa režīma izstrāde uzņēmējdarbības uzsācējiem un mazo un mikro uzņēmumu veicējiem. Ar to nodarbojas starpinstitūciju darba grupa, kuras uzdevums ir izveidot atbalsta modeli, kas risina uzņēmējdarbības uzsācēju un mazo un mikro uzņēmumu šodienas tirgus ekonomikā identificētās specifiskās vajadzības.

 

Paredzēts pārvērtēt ne tikai nodokļu stimulus un turpmākos grāmatvedības prasību uzskaites un deklarēšanas atvieglojumus šīs kategorijas uzņēmumiem, bet arī pārskatīt atsevišķas Komerclikuma normas un uzņēmējdarbības izbeigšanas tiesiskā regulējuma jautājumus.

 

Turklāt ir izstrādāts arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna projekts 2016.-2018. gadam un pirms tā virzīšanas valdības darba kārtībā. Šobrīd plāns tiek apspriests ar nozaru ministrijām.

 

varianti.lv

17.05.2016.