Darījumu skaits ar sērijveida dzīvokļiem Rīgā pērn krities par 5,5 procentiem

Otrajā pusgadā sērijveida dzīvokļu tirgus atgriezās savā stabilajā apjomā ar aptuveni 400 darījumiem mēnesī un kopējo summu 11 miljoni eiro. Tas, kā norāda "Latio", ir līmenis, pie kura tirgus bija pieradis 2014. gada laikā.

Pērnā gada otrajā pusgadā, kad atjaunojās hipotekārā kreditēšana un tirgus pēc gada sākumā piedzīvotā dramatiskā krituma atkopās, darījumu skaits bija par 22% lielāks nekā gada pirmajā pusē un pat pārsniedza gan 2014.gada pirmā, gan otrā pusgada rādītājus, tirgum esot visaktīvākajam pēdējo divu gadu laikā.

Pagājušā gada pēdējā ceturksnī tirgus aktivitāte nedaudz saruka, jo pēc iespaidīgā gandrīz 20% kāpuma trešajā ceturksnī, bija vērojams kritums 3,1% apmērā, bet, salīdzinot ar 2014.gada ceturto ceturksni, darījumu skaits saruka par 2,9%.

Astoņās pieprasītākajās Rīgas apkaimēs 2015.gadā notika divas trešdaļas no visiem darījumiem ar sērijveida dzīvokļiem, šādam īpatsvaram saglabājoties gandrīz nemainīgam kopš 2014.gada. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu tirgus aktivitātes pieaugums 10% apmērā vērojams Iļģuciemā. Imantā, Vecmīlgrāvī un Ziepniekkalnā aktivitāte samazinājās par 12-15%.

Pieprasītākās apkaimes 2015.gadā bija tās pašas, kas iepriekš - Purvciems un Ķengarags ar caurmērā 25 līdz 30 darījumiem mēnesī, pieprasījuma ziņā seko Pļavnieki un Imanta.

2015.gada 4.ceturksnī darījumu skaita pieaugums bija vērojams Iļģuciemā (par 27%) un Juglā (par 8%), kā arī ārpus pieprasītākajām apkaimēm (par 9%). Pārējās apkaimēs aktivitātes kritums bija 12-18% robežās, izņemot Ziepniekkalnu, kur tas bija 5% apmērā.

"Latio" tirgus pārskatā teikts, ka pieprasītākie tipveida dzīvokļi arī 2015.gadā nemainīgi bija Lietuviešu projektos, Hruščova tipa un 602.sērijas namos, kas kopā veido 63% no kopējā darījumu skaita. Gada laikā aktivitātei ar dažādu projektu sērijveida namiem bija vērojams proporcionāls samazinājums, tomēr pieprasījums pēc dzīvokļiem 103.sērijas namos gada laikā samazinājās par 17%.

Pagājušā gada pēdējā ceturksnī bez nozīmīgām izmaiņām ir pieprasījuma sadalījums pēc dzīvokļa platības. 49% darījumu notiek ar dzīvokļiem platībā no 40 līdz 60 kvadrātmetriem, 29% ar mazākiem dzīvokļiem un 22% ar lielākiem dzīvokļiem. Arī salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izmaiņas pieprasījumā pēc platības nav notikušas, un nav pamatojuma izmaiņas sagaidīt arī 2016.gadā.

Pieprasījums pēc sērijveida dzīvokļiem saglabājas augsts, un to darījumu skaits ir divas trešdaļas no kopējā darījumu skaita Rīgas dzīvokļu tirgū. Darījumi galvenokārt notiek ar īpašumiem par summu no 20 līdz 40 tūkstošiem eiro, kas atbilst 2-3 istabu dzīvokļiem. Šajā cenu kategorijā ir vērojams laba un cenai atbilstoša piedāvājuma trūkums par atbilstošu cenu, īpaši jūtams ir kvalitatīvi remontētu dzīvokļu trūkums vidējos ēkas stāvos. Pircējs darījumu izsver ļoti pragmatiski un racionāli un par sērijveida dzīvokli padomju laikā celtā namā nevēlas pārmaksāt, alternatīvas meklējot Tālā centra un jauno projektu dzīvokļu piedāvājumā.

"Latio norāda", ka darījumu skaits ir stabils, un jau trešo ceturksni pēc kārtas arī sērijveida dzīvokļu cenas ceturkšņa pēdējā mēnesī saglabājas stabilas un ir vidēji 675 eiro par kvadrātmetru, tomēr gada griezumā vērojams 5,5% pieaugums, salīdzinot ar 2014.gada ceturto.ceturksni.

"Latio" prognozē, ka arī 2016.gadā sērijveida dzīvokļu cenas un arī tirgus aktivitāte būs stabila. Cenu pieaugumu ierobežo jauno projektu attīstītāju spēja pēc izmaiņām Imigrācijas likumā pielāgoties vietējam pieprasījumam, tāpēc pircējs nav gatavs pārmaksāt par dzīvokli tipveida namā.

 

city24.lv

24.03.2016.